Vien dažas dienas pēc tā dēvētā Panamas dokumentu skandāla, kas izgaismoja pazīstamu cilvēku un uzņēmumu piekoptās shēmas nodokļu mazināšanai, EK ir nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu. Tā mērķis ir palielināt caurskatāmību starptautisko korporāciju maksāto nodokļu jomā. Tiek rosināts, lai turpmāk uzņēmumi, kuru gada apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro, savā mājaslapā norādītu, cik daudz nodokļu kurā Eiropas Savienības (ES) valstī tie ir nomaksājuši. Atsevišķi tiktu izceltas arī valstis ar tā dēvēto problemātisko nodokļu sistēmu, jeb nodokļu paradīzes. Starp tām, piemēram, ir Panama, Gernsija vai Menas sala.
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis cer, ka lielāka atklātība palīdzēs cīņā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. “Priekšlikuma mērķis, protams, ir sniegt skaidrāku priekšstatu par to, kur lielie uzņēmumi maksā nodokļus, vai netiek īstenots kādas peļņas pārneses un nodokļu bāzes samazināšanas shēmas, kas nomināli samazina peļņas apjomu tajās valstīs, kur tiešām tiek veikta uzņēmuma ekonomiskā darbība, bet kur varbūt nodokļu likmes ir augstākas. Faktiski tādā veidā tiks radīs spiediens uz šiem uzņēmumiem,” skaidro Dombrovskis.
Tomēr tādas nevalstiskās organizācijas kā “Transparency International”, kas Latvijā ir pazīstama kā “Delna”, uzskata, ka EK priekšlikums nodrošinās atklātību vien uz papīra. Realitātē nekas daudz nemainīšoties, jo korporācijām tāpat netiks prasīts sniegt būtisku informāciju par saviem darījumiem pasaulē, kas ļautu sabiedrībai objektīvi spriest par viņu rīcību. “Transparency International” uzskata, ka uzņēmumiem būtu jāparāda, cik lielus nodokļus viņi maksā ne tikai katrā Eiropas valstī, bet arī katrā no citām valstīm. Pašreizējais priekšlikums piedāvā vien norādīt kopējo skaitli par visām ārpus ES esošām valstīm, izņemot tā dēvētās nodokļu paradīzes.
Kritika izskan arī par 750 miljonu eiro apgrozījuma minimālo slieksni, kas daudziem šķiet pārāk augsts. Tomēr Dombrovskis apgalvo, kas šāds slieksnis nav Briseles izdomājums. Tas esot pamatots ar citu starptautisko organizāciju ieteikumiem. “Jāatzīst, ka šis slieksnis ir atbilstošs starptautiskām OECD un G20 vadlīnijām attiecībā uz to, kāda informācija ir jāatklāj. Par to tiešām notika rūpīgs publiskas apspriešanas process, lai uzņēmumi netiktu spiesti atklāt savus komercnoslēpumus,” sacīja Dombrovskis.
Par līdzšinējo nodokļu sistēmu efektivitāti Strasbūrā spiež arī Eiropas Parlamenta deputāti. Daļa no viņiem vēlas, lai pēc Panamas dokumentu skandāla tiktu izveidota jauna izmeklēšanas komiteja, kas būtu līdzīga tai, kas nodarbojas ar Luksemburgas nodokļu skandālu. Kā zināms, arī tas izgaismoja dažādas shēmas, ko korporācijas izmanto, lai maksātu pēc iespējas zemākus nodokļus.
Prasības atskaitīties par nomaksātajiem nodokļiem jau darbojas attiecībā uz bankām, kalnrūpniecību un mežkopību. Eiropas Komisijas priekšlikumi vēl jāapstiprina Eiroparlamentā un Eiropadomē. Vispirms tie attieksies uz darbību bloka iekšienē un pēc tam arī uz nodokļu paradīzēm visā pasaulē. Jau ir tapusi to valstu karte, kur Eiropas uzņēmēji mēdz slēpt savus ieņēmumus, un pēc pusgada Brisele sola publicēt arī Eiropas ārzonu “melno sarakstu”.
“Panamas dokumentu” skandāls ir rezultāts 11,5 miljoni dokumentu lapu noplūdei no Panamas juridiskās firmas “Mossack Fonseca”. Lielu daļu no šīm dokumentiem izpētījuši vairāku pasaules mediju žurnālisti. Dokumentos pieminēti vairāk nekā 140 dažādu valstu politiķi un amatpersonas, arī daudzas slavenības.
