Dienas notikumu apskats

Aizsprosta pārplūšanas dēļ evakuē 180 000 Kalifornijas iedzīvotāju

Dienas notikumu apskats

NATO ministru sanāksmē galvenais jautājums būs finansējums aizsardzībai

EK prognozē Latvijas ekonomikas kāpumu

EK prognozē Latvijas ekonomikas kāpumu

“Latvijas ekonomikas izaugsme šogad lēnām pieaugs līdz 2,8%,” vēsta Eiropas Komisijas (EK) ziemas ekonomikas prognozes. Ekonomikas kāpums turpināsies arī nākamgad. Taču aizvadītajā gadā tas ir samazinājies vairāku iemeslu dēļ, tajā skaitā arī investīciju krituma dēļ.

Gašpuitis: Šogad IKP būs 3,5%

    Pērn Latvijas ekonomikas izaugsmei nav gājis tik spoži

    EK ir izvērtējusi gan aizvadīto gadu Latvijas ekonomikā, gan raugās nākotnē un secinājusi, ka pērn Latvijas ekonomikas izaugsmei nav klājies tik spoži, kā būtu gribējies un kā bija cerēts.

    Tā ir piebremzējusies, sasniedzot tikai 1,6%. Kā savā vērtējumā norāda EK viceperezidents Valdis Dombrovskis, lēnāku izaugsmes tempu pērn noteica investīciju kritums. Tas esot bijis saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas īslaicīgu samazināšanos. Bet saistībā ar pāreju uz ES fondu jauno plānošanas periodu 2014.-2020.gadam līdzīgas problēmas ir vērojamas praktiski visās jaunajās dalībvalstīs.

    Tādējādi Latvijas ekonomiku ir uzturējis pašu patēriņš un eksports.

    Bezdarbs Latvijā ir pakāpeniski krities, pērn noslīdot līdz 9,5 %. Taču Eiropas Komisija norāda, ka Latvija tajā pašā laikā ir ļoti cietusi no cilvēku aizbraukšanas, un ekonomikai augot, darba roku arvien vairāk trūks, kas, protams, arvien samazinās bezdarba rādītājus, taču darba tirgū arī šā iemesla dēļ arvien ilgāk būs jāpaliek pensijas vecuma cilvēkiem. Eiropas Komisija arī norāda, ka Latvijā būtu jāceļ algas, lai iedzīvotāji būtu pirktspējigāki, kas arī eļļotu pašu ekonomikas motoru.

    Izvērtējot Latvijas budžeta stabilitāti, Eiropas Komisija secina, ka prognozes patlaban ir labas, budžets ir stabilis. Deficīts līdz nākamajam gadam varētu saglabaties viena  procenta robežās no iekšzemes kopprodukta, taču Eiropas Komisija brīdina, ka valsts finanses varētu ietekmēt aizvadītā gadalielās investīcijas avio kompānijā “airBaltic” un bijušās “Parex” bankas, tagad “Reverta” noslēgšanas process, kas jāveic līdz gada beigām.

    Raugoties uz šo gadu un vēl nākamo, EK prognozē, ka šogad un nākamajā gadā iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps pieaugs līdz 2,8% šogad un 3% nākamgad. To noteiks gan investīciju līmeņa atjaunošanās, gan turpmāks patēriņa pieaugums, gan pozitīvāka attīstība Latvijas galvenajos eksporta tirgos.

    Latvijas eksperti: EK prognoze ir neitrāla un reālistiska

    Savukārt Eiropas Komisijas publiskotās prognozes par Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un divos turpmākajos gados ir nedaudz pieticīgākas nekā tās, ko, gatavojot šā gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžetu, izmantojusi Finanšu ministrija. Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs norāda, ka Centrālā banka vēl nav aktualizējusi makroekonomiskās prognozes, taču Eiropas Komisijas prognoze uzskatāma par gana korektu.

     „Latvijas bankas viedoklis ir diezgan tuvs, kas 2017.gadā no IKP norādīja aptuveni 3%. Ja mēs skatāmies sīkāk par komponentēm, tad EK tāpat kā citi ekonomikas analītiķi paredz to, ka 2017.gads ir lūzuma gads, kad pēc divu ar pusi gadu stagnācijas atjaunojas aktivitāte būvniecībā un investīciju sektorā. Redzams, ka prognozēs ielikta labāka ārējās vides attīstība.

    Prognoze ir pietiekami neitrāla un pietiekami reālistiska,” uzskata Kasjanovs.

    Igors Kasjanovs: Prognozes ir reālistiskas

      Latvijas vadošo komercbanku analītiķu skatījums uz tautsaimniecības izaugsmi šogad ir visnotaļ optimistisks, taču teju visi ir vienisprātis, ka nozīmīgu ietekmi uz kopējo izaugsmi atstās tas, vai šogad patiešām tiks piedzīvots „uzrāviens” Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvē. Komentē „SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta, ka šogad ekonomiskā izaugsme būs 3,5%.

      „Šeit jāņem vērā, ka gaidas varētu būt tādas, ka izaugsmes temps kopumā ekonomikā par citiem pārējiem sektoriem varētu saglabāties iepriekšējā tempā. Attiecīgi vēl nāk klāt tas, ka izzustu kritums būvniecībā, kas pērn šo kopējo izaugsmi būtiski samazināja. Ja mēs atņemam negatīvo būvniecības efektu, tad jau jau pērnā kopējā izaugsme bija tuvu 3%,” skaidro Gašpuitis.

      ES ekonomikā šogad prognozējama atlabšana

      “Eiropas ekonomika ir pierādījusi, ka var pretoties globāliem izaicinājumiem, un šogad prognozējams, ka turpināsies atlabšana,” tā vēsta Eiropas Komisijas ziņojums, kurā, starp citu minēts, ka pirmo reizi pēdējos desmit gados visu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomika nepārstās augt visu trīs gadu posmā, ko Eiropas Komisija tagad vērtē, un tas ir aizvadītais, šis un nākamais gads.

      Tiesa, eksperti brīdina, ka ir ārkārtīgi daudz ārēju apstākļu, kas

      rada arī nenoteiktības gaisotni, un visnopietnākie no tiem ir  Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

      Skaitiļi liecina, ka līdz 2018. gadam visā ES ekonomika augs līdz 1,8 procentiem, un gluži tāpat arī vienotās valūtas grupas - eirozonas valstīs, kurā ietilpst vairums no visām ES dalībvalstīm.

      Eiropā arvien saglabājas salīdzinoši liels bezdarba procents un arī investīciju apjoms ir vājš. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers žurnālistiem Briselē norādīja, ka šā iemesla dēļ ir ieviests apjomīgs ES investīciju plāns, kura nolūks ir, no Briseles puses garantējot līdzdalību projektu finansēšanā un atbalstā, iedrošināt arvien aktīvāk iesaistīties arī privātos investorus.

      “Ekonomika dodas pareizajā virzienā, lai gan daudzi tam netic. Nodarbinātība arī pieaug, un prognozē bezdarba procenta noslīdēšanu līdz 9%. Tas ir zemākais rādītājs kopš krīzes. Investīciju līmenis nav pietiekams, tas ir tikpat liels kā 2008. gadā. Un šā iemesla dēļ mēs esam sākuši Eiropas investīciju plānu un tagad arī dubultojuši tā resursus.  Līdz šim ar šo plānu Eiropas ekonomikai ir piesaistītas investīcijas 168 miljardu eiro apjomā. Tas tiešām strādā,” atzina Junkers.

      Ekonomikas un finanšu komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka ir skaidrs, ka ASV šobrīd ir galvenais nenoteiktības iemesls.

      Īstermiņā gaidāmā ekonomikas stimulēšanas pakete palielinās globālo ekonomiku, bet vidējā termiņā ASV mainīgā tirdzniecības politika var radīt zaudējumus starptautiskajai tirdzniecībai. Arī ātrāka ASV procentu likmju celšana un dolārs, kas ir stiprāks nekā gaidīts, var radīt zaudējumus jaunajās tirgus ekonomikās, pauda komisārs.

      Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

      Ziņots, ka 2015. gadā IKP auga par 2,7%, savukārt 2014.gadā - 2,4%. Datu par pagājušo gadu vēl nav.

       

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti