IKP izaugsme 2014.gadā ES sasniegs 1,6% un eirozonā 1,2%, un vēl lielāka izaugsme ir gaidāma 2015.gadā – attiecīgi līdz 2% un 1,7%.
Gan strap ES dalībvalstīm, gan arī eirozonā Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme.
Kopumā gaidāms, ka prognozē ietvertajā laikposmā galvenais izaugsmes virzītājspēks būs iekšzemes pieprasījums. Patēriņa apjomam būtu pakāpeniski jāveicina izaugsme, tā kā zemāka inflācija un darba tirgus stabilizācija sekmē faktiskos ienākumus. Ieguldījumu apjoma pieaugumam būtu jāturpina atbalstīt izaugsmi, atsākoties ieguldījumiem gan iekārtās, gan būvniecībā. Paredzams, ka prognozē ietvertajā laikposmā samazināsies neto eksporta devums.
Darba tirgus situācija 2013.gada gaitā sāka uzlaboties, un turpmāk tiek gaidīts, ka tiks radītas jaunas darbvietas, kā arī turpinās samazināties bezdarba līmenis: 2015. gadā līdz 10,1% ES un 11,4% eirozonā).
Latvijai bezdarba līmenis tiek lēsts ap 10,7% šogad un 9,6% - 2015.gadā.
Savukārt attiecībā uz inflāciju joprojām gaidāms, ka tā saglabāsies zema gan ES (1% 2014. gadā, 1,5% 2015. gadā), gan eirozonā (0,8% un 1,2%).
Inflācija Latvijā varētu sasniegt 1,2% šogad un 2,5% - nākamgad.
Tāpat tiek lēsts, ka turpinās samazināties valstu budžeta deficīts. Samazinājums 2014.gadam prognozēts aptuveni 2½% apmērā no IKP gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā. Parāda attiecība pret IKP sasniegs gandrīz 90% Eiropas Savienībā un 96% eirozonā, iekams nākamgad tā samazināsies.
„Lielākais lejupslīdes risks, kas spētu apdraudēt izaugsmes perspektīvas, ir jauns uzticēšanās zudums, ko varētu izraisīt reformu kavēšanās. Turklāt ir pieaugusi neskaidrība attiecībā uz ārējo vidi. Turpretī turpmākas vērienīgas strukturālās reformas varētu izraisīt spēcīgāku atlabšanu nekā iepriekš prognozēts,” skaidrots EK paziņojumā par prognozēm.
