„Esmu pārliecināts, ka principā politika ir pareiza, tomēr pieļauju, ka tā ir sasniegusi savu robežu,” konferencē Briselē pirmdien teica Barrozu un uzsvēra, ka „veiksmīgai stratēģijai jābūt ne tikai labi izplānotai, bet arī jāgūst kaut minimāls politisks un sabiedrības atbalsts”.
Barrozu norādījis, ka izdarīt izvēli tikai starp taupību un izaugsmi ir „pilnībā nepareizi” un laikā, kad taupības pasākumi ir efektīvi, vienlaikus ir jāveic izaugsmi veicinoši pasākumi.
„Tie ir nepieciešami, bet tie ir jāpapildina ar lielāku uzsvaru uz izaugsmi un izaugsmes pasākumiem, pat ja tie ir īstermiņa,” atzina EK prezidents.
Barrozu arī deva mājienu, ka dažām valstīm varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, lai samazinātu valsts budžeta deficītu līdz ES noteiktajam standartam ne vairāk kā 3% no iekšzemes kopprodukta.
„Pat ja principā pieļaujam deficīta korekcijas politiku, mēs vienmēr varam runāt par tempa smalku noregulēšanu,” sacījis EK prezidents un piebildis, ka „Eiropas Komisija jau ilgu laiku piedāvā izskatīt termiņus atsevišķām valstīm augstā deficīta noregulēšanai”.
„Mums ir jābūt individuāla drēbnieka piemērotiem risinājumiem katrai valstij, mēs nevaram vienu izmēru izmantot visu Eiropas valstu programmām,” Barrozu sacījis.
Francija jau ir vērsusies EK ar lūgumu ļaut tai ilgākā laika posmā samazināt valsts budžeta deficītu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Francijas valdība uzsver, lai gan valsts nespēj izpildīt ES noteikto standartu, tā veic nepieciešamās strukturālās reformas, kas var palīdzēt samazināt ekonomikas vājuma negatīvās sekas.
