“Ja mēs Eiropā samazinātu apkures temperatūru par diviem grādiem vai mazāk izmantotu gaisa kondicionēšanas sistēmas, tas ietaupītu tikpat daudz gāzes, cik tiek piegādāts pa “Nord Stream 1” cauruļvadu,” teica fon der Leiena.
Eiropas Savienības (ES) valstis plāno līdz gada beigām samazināt Krievijas naftas importu par 90%, savukārt gāzes importu plānots samazināt par divām trešdaļām.
EK prezidente uzsver, ka viens no risinājumiem ir investīcijas atjaunojamo energoresursu attīstībā.
Fon der Leiena intervijā arīdzan pavēstīja, ka ES valstis palīdzēs atjaunot Ukrainu, kurai šonedēļ paredzēts piešķirt ES kandidātvalsts statusu.
“Ukrainas draugi un sabiedrotie palīdzēs atjaunot šo valsti, jo šīs demokrātijas eksistence ir mūsu stratēģiskajās interesēs,” norāda fon der Leiena.
Savukārt, runājot par Turcijas iespējamo uzņemšanu ES, fon der Leiena atzina, ka tas nav tuvākās nākotnes jautājums. EK prezidente norāda, ka 1999. gadā par ES kandidātvalstīm kļuva gan Slovākija, gan Turcija: ja Slovākija pievienojās ES jau 2004. gadā, tad Turcija šobrīd esot vēl tālāk no ES dalībvalsts statusa nekā agrāk.
