Bulgārija vēlas kļūt par 20. eirozonas valsti. Šādu apņemšanos Sofija formāli ir izteikusi ceturtdien, solot pirms tam ieviest vairākas reformas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzskata, ka tas ir pozitīvs solis:
“Šajā gadījumā no Bulgārijas ir liela interese. Viņi redz to kā iespēju stiprināt valsts ekonomisko izaugsmi. Un no Eiropas Komisijas puses mēs atbalstām šos Bulgārijas centienus pievienoties eirozonai, atbalstām tās saistības, ko Bulgārija ir uzņēmusies kontekstā ar pievienošanos Valūtas kursa mehānismam un Banku savienībai, un esam gatavi tuvāko mēnešu laikā sadarboties ar Bulgāriju, lai viņi varētu praktiski šo mērķi sasniegt.”
Bulgārijas centienus pievienoties Eiropas kopējai valūtai atbalsta arī Latvija. To apstiprina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība):
“Jā, Latvija atbalsta eirozonas paplašināšanos un arī Bulgārijas pievienošanos, protams, Bulgārijai izdarot savus mājasdarbus. Jo nereti pats ceļš uz mērķi ir daudz vērtīgāks nekā mērķis. Un šajā gadījumā Bulgārija, lai nākotnē kļūt par eirozonas dalībvalsti, jau tagad apņemas veikt būtiskus uzlabojumus.”
Finanšu ministre izceļ Sofijas solījumus sakārtot gan finanšu jomu, gan uzņēmumu maksātnespējas procesus, gan arī veicināt cīņu ar korupciju un izveidot labāku valsts pārvaldes sistēmu.
Eirogrupas vadītājs, Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu sacīja, ka Bulgārijas valdības plāni ir visai grandiozi un ''sarakts ar lietām, ko Bulgārija apņemas paveikt, ir tiešām iespaidīgs. Un mums būtu viņi par to jāuzslavē.”
Pēc gada ir paredzēts izvērtēt Sofijas progresu. Un tikai tad tiks pieņemts lēmums, vai Bulgārijas levu var piesaistīt eiro,
kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai valsts varētu pievienoties eirozonai. Tomēr, kā norāda Briseles domnīcas “Bruegel” ekonomists Žolts Darvašs, Bulgārijas valūta jau divas desmitgades ir visai cieši piesaistīta eiro. Darvašs uzsver, ka Bulgāriju nevar salīdzināt, piemēram, ar Grieķiju:
“Grieķija pieļāva vairākas nozīmīgas kļūdas pirmajos desmit gados pēc pievienošanās eiro. Bet Bulgārija divu gadu desmitu laikā ir spējusi pierādīt, ka viņiem ir atbildīgi politiķi. Turklāt Bulgārijas valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropā. Tādēļ es nedomāju, ka Bulgārijas pievienošanās varētu negatīvi ietekmēt eiro. Tieši pretēji, eiro no tā varētu tikai iegūt. Protams, tā kā Bulgārija ir neliela valsts, tās ietekme uz kopējo ainu nebūs liela. Bet jebkura pozitīva ietekme ir apsveicama.”
Darvaršs akcentē, ka jebkuras valsts pievienošanās eirozonai ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums. Tādēļ viņš cer, ka pārējo valstu iekšpolitiskie apsvērumi neliks tām bloķēt Bulgārijas progresu šajā jomā. Piemēram Austrijas finanšu ministrs Hartvigs Lēgers ceturtdien Briselē sacīja, ka vēl neesot iespējams paredzēt, vai Bulgārijai izdosies pievienoties eiro.
Turpretī Reizniece-Ozola domā, ka eirozonas paplašināšanās nāks par labu gan Bulgārijai, gan arī vienotajai valūtai, kaut arī šī valsts joprojām ir visnabadzīgākā Eiropas Savienībā.
“Tā diskusija, vai ir vajadzīga plašāka eirozona vai stiprāka, notiek. Es domāju, ka ir vajadzīga gan plašāka, gan stiprāka. Tāpēc
ir arī dots šīs pārējas laiks Bulgārijai, lai tā no savas puses parādītu, ka spēj uzlabot valsts pārvaldi, mazināt korupcijas riskus un daudzas citas lietas, kas ir svarīgas, lai valsts demonstrētu, ka tā ir demokrātiska, ka tā ievēro likuma varu un spēj būt efektīva.
Bet, no otras puses, kas arī mums ir jāatceras, ka kohēzijas politika ir paredzēta, lai izlīdzinātu dzīves līmeņa atšķirības gan Eiropas Savienībā, gan eirozonas valstīs tajā skaitā,” saka Reizniece-Ozola.
Bulgārijas nabadzību par šķērsli neuzskata arī Dombrovskis:
“Pašreiz Bulgārijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pret Eiropas Savienībā vidējo ir salīdzināms ar to, kāds Latvijā un Lietuvā bija, kad mēs pievienojāmies Valūtas kursa mehānismam 2. Tas gan bija pietiekami sen, 2004.-2005. gadā. Bet līdz ar to tas nav šķērslis, lai Bulgārija nevarētu virzīties uz eirozonu.”
Turpmākā eirozonas paplašināšanās ir arī viens no Eiropas Komisijas politiskajiem mērķiem. Par to savā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā pērn runāja arī komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Tomēr Bulgārija pagaidām ir vienīgā valsts, kas vēlas ieviest eiro un atbilst vairumam kritēriju.
