Mobilā tālruņa SIM karte ir lēta, un tāpēc vairums mobilo tālruņu operatoru to saviem klientiem izsniedz un apmaina, neprasot samaksu. Šī iemesla dēļ lielākā daļa klientu, iespējams, neaizdomājas par to, cik tā patiesībā maksā un vai iekasētā cena par to ir taisnīga.
Tomēr Eiropas Komisija secinājusi, ka mobilo telefonu kartēs izmantoto lēto mikroshēmu tirgus ir kļuvis par negodīgas iedzīvošanās avotu vairākiem tehnoloģiju milžiem.
Eiropas Komisijas konkurences komisārs Hoakims Almunja pastāstīja, ka kopuma komisija piespriedusi sodu 138 miljonu apjomā.
„Kartelī iesaistītās kompānijas - „Infineon”, „Philips”, „Samsung” un „Hitachi” un „Mitsubishi” kopuzņēmums „Renesas”. Šīs kompānijas saskaņoja savu uzvedību tirgū visā Eiropā, un tās uzturēja kontaktus, lai apmainītos ar informāciju par cenām un cenu tendencēm, kā arī ražošanas jaudām. Tāpat tās atklāja viena otrai informāciju par saviem nākotnes plāniem un sarunām ar konkrētiem klientiem,” stāstīja komisārs.
Almunja norādīja, ka izmeklēšanas laikā ir pārliecinoši konstatēts, ka uzņēmumu īstenotajam kartelim bija negatīva ietekme uz konkurenci mikroshēmu tirgū.
Kartelis tika organizēts ar divpusēju kontaktu palīdzību laika posmā no 2003.gada septembra līdz 2005.gada septembrim. Šie kontakti ļāva uzņēmumiem sagatavot jau gatavus atbildes soļus uz klientu pieprasījumiem pazemināt cenas. Šāda komunikācija viennozīmīgi vērsta pret konkurenci, jo uzņēmumi varēja prognozēt viens otra uzvedību.
Latvijas konkurences uzraudzības praksē tik apjomīgi karteļi līdz šim nav konstatēti, tomēr, kā iepriekš atklāja Latvijas Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama, arī Latvijā tie ir nopietna problēma.
Karteļi ir ļoti nopietna problēma gan Latvijā, gan arī valstīs, kur konkurences tiesības un prakse veidota jau gadu desmitiem ilgi. Latvijā mēs esam pievērsuši uzmanību karteļiem aptuveni pēdējos desmit gadus, un arī šobrīd tie ir mūsu prioritāte,” uzsvēra Ābrama.
„Karteļi ir tas, kas tirgum liek funkcionēt tikai šo karteļa dalībnieku interesēs. Respektīvi, patērētāji kļūst par ķīlniekiem pārmaksājot, citi tirgus dalībnieki, kas vēlas konkurēt godīgi, nespēj šos spēles noteikumus akceptēt,” skaidroja Konkurences padomes vadītāja.
Paši mikroshēmu kartelī iesaistītie uzņēmumi, neskaitot Japānas uzņēmumu „Renesas”, savu vainu noliedz. Tieši „Renesas” atzīšanās izmeklētājiem palīdzēja nākt uz pēdām šim kartelim, atklāja komisārs Almunja.
