Īsumā:
- Eiropas izlīdzināšanas politikā piedāvā no 2021.gada piešķirt vairāk naudas Eiropas dienvidiem.
- Lietuvai un Igaunijai šis finansējums varētu sarukt par ceturtdaļu, Latvijai – ne tik krasi.
- Tomēr pat pēc samazinājuma Latvija no izlīdzināšanas budžeta uz vienu iedzīvotāju saņems vairāk nekā daudzas citas valstis.
Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fondu nauda tiek izmantota, piemēram, tiltu, ceļu, kanalizācijas izbūvei, arī nodarbinātības veicināšanas programmām. Latvijai līdz šim tas ir bijis viens no būtiskākajiem ekonomikas stimuliem.
Tomēr no 2021.gada naudas kļūs mazāk, jo Lielbritānija pamet Eiropas Savienību un vairs neko nemaksās tās budžetā.
Kopumā Kohēzijas fondu tiek piedāvāts samazināt par nepilniem 10%.
Lietuvu un Igauniju varētu skart vēl lielāks samazinājums – aptuveni 24%. Latvijai samazinājums nebūs tik nozīmīgs, jo mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zem 75% no vidējā Eiropas līmeņa. Tādēļ mūsu valsts atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas joprojām skaitās Eiropas mazāk attīstītais reģions.
Paredzams, ka Latvija septiņu gadu laikā no šī fonda saņems aptuveni 300 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Proti, rēķinot pēc šī gada cenām, Latvijai Kohēzijas fondā būs pieejami 4,3 miljardi eiro.
Ievērojami mazāk naudas būs Polijai un Ungārijai. Savukārt Spānijai, Itālijai un Grieķijai atbalsts pieaugs.
Reģionālās attīstības komisāre Korina Krecu to pamatoja ar ekonomikas izaugsmi: “Tā ir šīs politikas loģika: jo bagātāka ir kāda valsts, jo mazāk naudas no šiem fondiem tā saņem. Vairāk nekā 75% no kopējā apjoma tiek atvēlēti mazāk attīstītajiem reģioniem. Tādēļ turības pieaugums dabiski izsauc kohēzijas atbalsta samazinājumu. Tas ir fakts. Un galu galā nav jau nekā slikta tajā, ka valstis ir attīstījušās. Bet citos reģionos joprojām ir daudz problēmu, piemēram, augsts bezdarbs jauniešu vidū.”
Līdzīgi izteicās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens: “Jums ir jāskatās uz to, kā ekonomika ir attīstījusies, kopš tika uzsākta pašreizējā kohēzijas politika. Dažās valstīs ekonomika, tostarp pateicoties kohēzijas fondiem, ir labi attīstījusies. Un tas, protams, atstāj ietekmi uz naudas sadali.
Nevienam nevajadzētu būt sarūgtinātiem, ja valstīm klājas labāk.”
Kopumā vairākiem projektiem septiņu gadu laikā no kohēzijas politikas tiks piešķirti 374 miljardi eiro. Eiropas Komisija piedāvā mainīt veidu, kā tiek tērēta nauda. Tiek iecerēts vairāk iesaistīt ne tikai valstu līdzmaksājumus no vietējā budžeta, bet arī privāto kapitālu. Prioritātes turpmāk būs mazā biznesa attīstība, cirkulārā un zaļā ekonomika, kā arī sociālā iekļaušana un nodarbinātība.
ES kohēzijas politikās aizvien galvenais kritērijs finansējuma piešķiršanai būs IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr arī ieviesti tādi papildu kritēriji kā jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija.
Tomēr jāuzsver, ka šis vēl nav galīgais lēmums. Par budžeta sadalījumu starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu vēl notiks asas cīņas, kas var ieilgt līdz nākamā gada beigām vai pat ilgāk.
