Atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur patērētāju kolektīvās prasības ir labi pazīstamas un plaši izmantotas, lielām patērētāju grupām apvienojoties vienotā prasībā pret kādu kompāniju, Eiropas valstīs šādas prasības ir retas.
Patlaban kolektīvo prasību celšana tiek praktizēta vien dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla sekas likušas Eiropas Komisijai secināt, ka, lai arī kopumā patērētāju tiesību aizsardzības prasības ir ļoti stingras, patērētājiem ir grūti cīnīties ar lielajām kompānijām.
Iepazīstinot ar Eiropas Komisijas piedāvātajiem risinājumiem patērētāju tiesību stiprināšanā, Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova pagājušajā nedēļā uzsvēra: „Mēs piešķiram dalībvalstu iestādēm rīkus krāpnieku sodīšanai.”
“Šobrīd Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm nav rīku, lai vērstos pret masveida kaitējuma nodarītājiem. Lielās korporācijas nebaidās krāpties, jo patlaban sodu bardzība dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga, un sodu apmērs bieži vien ir pārlieku mazs. Piemēram, „dīzeļgeita”. Tikai divu dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas ir sodījušas „Volkswagen” ar sodu kopumā 5,5 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar kompensācijām, ko „Volkswagen” samaksājis ASV – aptuveni 25 miljardi dolāru -, tas ir nekas. Saskaņā ar jauno līgumu nacionālajām patērētāju aizsardzības iestādēm būs tiesības uzlikt naudas sodus līdz 4% no kompānijas ikgada apgrozījuma,” stāstīja komisāre.
Kolektīvo prasību celšanas modelis, kuru plānots ieviest Eiropas Savienībā, gan atšķirsies no ASV modeļa, kur iniciatīva par kolektīvas prasības celšanu pret milzīgas summas apgrozošajām korporācijām bieži vien nāk no advokātu birojiem.
Plānots, ka Eiropā tiesības celt šādas prasības būs tikai noteiktām struktūrām, piemēram, patērētāju organizācijām, kas ir bezpeļņas organizācijas.
“Mūsu ierosinātais Eiropas reprezentatīvās rīcības modelis vēl pirms dažiem mēnešiem daudziem šķita kaut kas neiedomājams. Tas nodrošinās patērētājiem iespēju vērsties pret negodīgām kompānijām, kam peļņa šķiet svarīgāka par patērētāju labklājību. Krāpšanās Eiropas Savienības dalībvalstīs nedrīkst būt lēta,” uzsvēra Jourova.
“Mūsu priekšlikums pieļauj sadarbību starp dalībvalstīm, pārrobežu prasības un, visbeidzot, arī saglabā iespēju vienoties ārpus tiesas,” sacīja komisāre.
Teorētiski Latvijas patērētājiem patlaban nav liegts apvienoties, lai, vēršoties tiesā, no uzņēmējiem prasītu kompensācijas par nekvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem, vai agresīvas komercprakses piekopšanu. Tomēr reālajā dzīvē šādu gadījumu nav, apliecināja Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane.
Eiropas Komisijas piedāvājums patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanai aptver arī vairākas citas jomas, piemēram, arvien lielāku popularitāti iemantojošo digitālo komerciju un vēršanos pret Austrumeiropas valstīm aktuālo patēriņa preču atšķirīgo kvalitāti. Šis piedāvājums vēl jāapspriež Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē.
