Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktas pārtikas produktu testēšanas kampaņas. Pētījumā konstatēts, ka dažiem produktiem ir vienāds vai līdzīgs zīmols un iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs,
taču šīs atšķirības nevar sagrupēt pēc ģeogrāfiskā principa, norādīts EK paziņojumā.
EK pētījumā tika testēti produkti ES dalībvalstīs, izmantojot vienu metodiku, nolūkā gūt labāku izpratni par pārtikas produktu divējādu kvalitāti ES. Pētījumu veica EK iekšējais zinātnes un zināšanu dienests — Kopīgais pētniecības centrs —, analizējot 128 pārtikas produktu 1380 paraugus no 19 ES valstīm.
Noskaidrots, ka vairumā gadījumu produktu sastāvs bija atbilstošs to noformējumam: 23% produktu bija identiska iepakojuma priekšpuse un identisks sastāvs, savukārt 27% produktu sastāvs dažādās ES valstīs atšķīrās, bet uz šīm atšķirībām norādīja atšķirīga iepakojuma priekšpuse.
Savukārt 9% produktu, kuri visā ES tiek piedāvāti kā viens un tas pats produkts, bija atšķirīgs sastāvs: to iepakojuma priekšpuse bija identiska, bet sastāvs — atšķirīgs.
"Pat ja tie ir tikai 9%, mēs negribam, lai kāds pilsonis justos kā otrās klases pilsonis mūsu vienotajā tirgū, tāpēc mēs virzīsimies uz priekšu," sacīja Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva.
Vēl 22% produktu ar līdzīgu noformējumu bija atšķirīgs sastāvs: to iepakojuma priekšpuse bija identiska, taču sastāvs — atšķirīgs.
"Vienāda vai līdzīga iepakojuma lietošanai atšķirīga sastāva produktiem nav konsekventas ģeogrāfiskas struktūras," uzsvērts EK paziņojumā.
Tajā norādīts, ka konstatētās atšķirības pārbaudīto produktu sastāvā ne vienmēr nozīmē, ka atšķiras arī to kvalitāte.
Pētījums veikts pagājušā gada novembrī un decembrī. Produkti tika atlasīti, balstoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, kuru pamatā ir patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu vai asociāciju saņemtās sūdzības.
Pētījumā piedalījās 19 ES dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija.
Vairāki ražotāji, kuriem EK prasījusi paskaidrot, kāpēc produkti atšķiras – norādījuši uz kļūdām, tulkojot produktu marķējumu. Savukārt atšķirības cepumos esot to garā derīguma termiņu dēļ un tāpēc, ka bijuši dažādi produktu piegādātāji tām rūpnīcām, kas ražo cepumus.
Pamatojoties uz izstrādāto jauno metodiku, valstu kompetentās iestādes tagad varēs analizēt katru gadījumu atsevišķi, lai noteiktu maldinošu praksi, kura ir aizliegta saskaņā ar ES patērētāju tiesību aizsardzības aktiem, piebilst EK.
"Dažiem Eiropas iedzīvotājiem šķiet, ka viņu iegādātie zīmolu pārtikas produkti ir atšķirīgi, iespējams, sliktākas kvalitātes nekā citās valstīs pieejamie. EK aicināja mūsu zinātniekus palīdzēt objektīvi novērtēt šādu atšķirību apmēru vienotajā tirgū. Rezultāti ir dažādi: lai gan es priecājos, ka viņi neatrada pierādījumus par to, ka zīmolu pārtikas produktu sastāvs atšķirtos Austrumos un Rietumos, mani satrauc viņu atklājums, ka gandrīz trešdaļai produktu ir atšķirīgs sastāvs, bet identisks vai līdzīgs zīmols un iepakojums," sacījis ES izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs, kurš atbild par Kopīgo pētniecības centru.
Savukārt ES tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova uzsvērusi: "Eiropas vienotajā tirgū nebūs dubulto standartu. Pieņemot jaunus tiesību aktus, kuros paredzēti sodi par divējādu kvalitāti un kuri stiprina patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu pilnvaras, esam ieguvuši rīkus šīs prakses izbeigšanai. Eiropas patērētāji varēs būt pilnīgi droši, ka viņu iegādātās preces atbilst aprakstam uz iepakojuma."
EK pirmdien arī izsludināja jaunu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kura kopējais budžets ir 1,26 miljoni eiro un kura mērķis ir stiprināt patērētāju organizāciju spējas veikt produktu pārbaudi un noteikt iespējamu maldinošu praksi. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2019.gada 6.novembris.
