EK pauž bažas - nodokļu reforma nepalīdzēs izskaust ienākumu nevienlīdzību

Eiropas Komisijas eksperti pauž bažas, ka nodokļu reformas ietekme uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu būs neliela, jo nodokļu reformas pasākumi ļoti nedaudz ietekmē tieši vistrūcīgākos iedzīvotājus.

Trešdien, 7.marā, ar kārtējo ziņojumu par Latviju klajā nākusi Eiropas Komisija. Šajā ziņojumā vērtēts progress dažādās būtiskās jomās, tostarp izvērtēta arī nodokļu reforma. Atšķirībā no iepriekšējiem ziņojumiem šoreiz Eiropas Komisijas eksperti uzteikuši centienus uzlabot darbaspēka nodokļu progresivitāti.

Mārtiņš Zemītis: Par nodokļu reformuMadara Fridrihsone

    Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis Latvijas Radio pauda, ka “nodokļu sistēmai ir jāstrādā tandēmā ar pabalstu sistēmu, jo, iespējams, daļai no šiem cilvēkiem vispār varbūt nav oficiālās nodarbinātības, un viņi nemaz šo ienākuma nodokli nemaksā”.

    “Mēs savā ziņojumā to pieminam - lai veicinātu sociālo drošības tīklu, ir jādomā par pabalstu sistēmas tālāku attīstību tajā virzienā, lai šo drošības tīklu labāk nodrošinātu tiem cilvēkiem, kas saņem vismazākos ienākumus Latvijā,” norādīja Zemītis.

    “Garantētā minimālā ienākuma reforma nonāca arī mūsu redzeslokā, pirms vairākiem gadiem tika aktīvi reklamēta, tika veikts ļoti liels analītiskais darbs, lai šo reformu iedzīvinātu, diemžēl budžeta debatēs kaut kādā brīdī dažas lietas nesaņēma atbalstu,” sacīja Zemītis.

    Eiropas Komisija aicina turpināt reformas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. “Mums vēl ir ļoti daudz darba. Atsevišķās dalībvalstīs saglabājas augsti parādi, kā arī bezdarbs. Dažās valstīs potenciālo izaugsmi bremzē strukturālie trūkumi. Mums ir jāizmanto globalizācijas sniegtās iespējas, kā arī izaicinājumi,” norāda EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

    Tikmēr Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī kritizēja septiņas dalībvalstis par piekopto nodokļu politiku: “Komisija šodien pirmo reizi uzsver problēmas, kādas rada agresīva nodokļu politika, kādu piekopj Beļģija, Kipra, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande. Šo valstu nodokļu politika apdraud godīgumu, mūsu iekšējo tirgu, kā arī apgrūtina nodokļu maksātājus.”

    Šo valstu galvaspilsētās izvietotas vairāku lielu starptautisku uzņēmumu mītnes, to vidū ir arī ASV tehnoloģiju giganti “Google”,  “Facebook” un “Apple”. Moskovisī nosauktās valstis piedāvā sarežģītas nodokļu shēmas, kas uzņēmumiem ļauj pārvest peļņu, izvairoties no pārlieku augstiem nodokļiem.

    KONTEKSTS:

    No šā gada 1. janvāra ieviesta progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme – attiecīgi algām līdz 20 000 eiro gadā IIN būs 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4% (līdz šim IIN likme bija 23%).

    Tāpat ieviests lielāks ar IIN neapliekamais minimums  tas no līdzšinējiem 115 eiro pieaugs līdz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā, 1100 eiro – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā.

    Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), prezentējot nodokļu reformas paketi Saeimā, norādīja, ka nodokļu reforma palīdzēs stimulēt uzņēmējdarbības vidi, palielināt konkurētspēju un cīnīties pret ēnu ekonomiku. Kučinskis uzsvēra arī citus ieguvumus, īpaši sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti