2014. gads būs ļoti svarīgs ES struktūrfondu un investīciju fondu apgūšanai, saka Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta vietnieks Normunds Popens. Pirms Eiropas nauda reāli sāk darboties, visam likumu pamatam ir jābūt kārtībā, jābūt pilnīgai skaidrībai par principiem, kritērijiem, projektu izvēles prioritātēm.
Līdz ar to EK no dalībvalstīm gaida vairākus svarīgus dokumentus. „Ir divu līmeņu programmēšanas dokumenti, kas dalībvalstīm jāiesniedz. Pirmais ir stratēģiskais līmenis, tas ir partnerības līgums, kas aptver visus piecus struktūrinvestīciju fondus: Reģionālais, Kohēzijas, Sociālais, Lauku attīstības, Zivsaimniecības. Tas ir stratēģiskā līmeņa dokuments, tas nosaka lielās prioritātes, bet arī iezīmē apgūšanas priekšnosacījumus, arī galvenos rezultātus. Otrā līmeņa dokuments ir svarīgs tiem, kas saņems finansējumu no fondiem. Tās ir operacionālās programmas. Šī līmeņa dokumenti katram fondam ir savi,” skaidro Popens.
Līdz šim partnerības līgumus formāli jau ir iesniegušas divas dalībvalstis – Polija un Francija. Kā saka Popens, Latvija ir iesniegšanas fāzē un varētu būt trešā, kas būtu apsveicami.
EK līgumus tuvākajos mēnešos izvērtēs un centīsies apstiprināt līdz pavasarim, lai dalībvalstis jau vasarā varētu sākt plānot pirmo projektu izsludināšanu. „Ja būs kādas problēmas, mēs griezīsimies atpakaļ pie dalībvalsts un prasīsim vēl paskaidrojumus, papildus informāciju vai ko mainīt partnerības līgumā. Bet pamatā mēs prioritātes ar dalībvalstīm esam izrunājuši,” saka Normunds Popens.
Eiropas Komisija iespēju robežās uzraudzīs, kā nauda projektiem tiek izmantota, rēķinoties arī ar to, ka būs arī kritika par pārāk lielu birokrātiju un stingriem auditiem. Taču, kā norāda Popens, daudzās dalībvalstīs problēma ir nevis naudas nozagšana, bet gan tas, kādiem projektiem tā aiziet un cik lielu labumu tā valstij atnes.
„Domāju, ka sistēmas ir diezgan spēcīgas, lai šī nauda netiktu nozagta. Un Latvijas gadījumā mēs redzam, ka tā sistēma strādā. Bet runa ir vairāk par to, vai atbalstītiem projektiem vēlāk tiešām ir ietekme uz ekonomisko attīstību. Bieži vien tie ir skaisti projekti – viesu nami, muzeji – un varbūt tie ir vajadzīgi, galvenais, lai tie projekti atstāj ietekmi uz ekonomiku. Jo investīcijām, kas nāk no Eiropas budžeta, būtu jāveicina Latvijā ekonomiskā attīstība. Ja mēs investējam kādā infrastruktūras objektā, tad mēs gribētu nākotnē redzēt, ka tas ir saistīts ar kaut kādu attīstības plānu,” norāda EK pārstāvis.
Tas, ka Eiropas naudas saņēmējiem tik svarīgā gadā mainās valdība, ir risks. Visvairāk EK uztrauc tas, vai jaunais valdības sastāvs ievēros iepriekš norunāto, atzīst EK pārstāvis Popens.
„Protams, jebkuras politiskās izmaiņas, it sevišķi valdības maiņa ir risks, jo valdībā iestājoties jaunām partijām, mēs nezinām, varbūt viņi vēlēsies pārrunāt vēlreiz šīs prioritātes. No Eiropas Komisijas viedokļa esam mēģinājuši jau pirms pusotra gada, kad iesniedzām savu pozīcijas dokumentu, izanalizēt, kur ir reālās vajadzības un kur investīcijas jāvirza. Lai arī kas atrodas valdībā, mēs vedam sarunas un mūsu nostāja no tā nemainās. Jautājums ir, vai jaunā valdība varēs ātri saprast, kāpēc prioritātes ir tādas, kādas tās ir partnerības līgumā un programmā,” saka Popens.
Zīmējot Latvijas vīziju pēc septiņiem gadiem, kad būs izmantota Eiropas nauda, Normunds Popens norāda - viņa vēlme, lai tad varētu redzēt, ka Eiropas finansējums Latvijā ir palīdzējis izveidot vienotu transporta telpu, novērsis to, ka slikti ceļi ir traucēklis attīstībai, un panācis to, ka īpaši finansiālu atbalstu būtu jutuši mazie un vidējie uzņēmumi, uz kuriem balstās ne tikai Latvijas, bet arī daudzu citu Eiropas valstu ekonomika un labklājība.
