EK trešdien ir izvirzījusi formālas apsūdzības pret Krievijas gāzes monopoluzņēmuma rīcību kopumā astoņās Eiropas valstīs. Brisele uzskata, ka “Gazprom” varētu būt izmantojis savu dominējošo stāvokli Latvijā un citur, lai negodīgi noteiktu gāzes cenas, kā arī lai uzstādītu mākslīgus ierobežojumus.
Gāzes cenas Latvijā un citās Baltijas valstīs ir krietni augstākas nekā, piemēram, Vācijā, lai gan gāzi visur piegādā viens un tas pats uzņēmums – Krievijas monopols “Gazprom”. Šis fakts bija viens no apsvērumiem, kādēļ jau pirms vairākiem gadiem Briseles konkurences uzraugi uzsāka izmeklēšanu par “Gazprom” rīcību.
Tagad Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēta Vestagere paziņoja, ka “Gazprom” ir izvirzītas apsūdzības par cenu politiku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā.
“Šajās piecās valstīs dažreiz ir vērojamas krietni lielākas gāzes cenas, nekā citur. Tās ir līdz pat 40% augstākas. Mēs neapgalvojam, ka gāzes cenas piesaiste naftas cenai kā tāda būtu pretlikumīga. Mēs sakām, ka problēma slēpjas tajā, kā šī piesaiste tika izmantota. Negodīgu cenu politiku, mūsuprāt, veido kombinācija starp tirgus sadalīšanu un to, kā tika sastādīti līgumi,” skaidroja Vestagere.
Kopumā Eiropas Komisijai ir iebildumi par “Gazprom” rīcību astoņās Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Apsūdzības skar arī uzņēmuma rīcību Čehijā, Slovākijā un Ungārijā. Ja tās tiks pierādītas, “Gazprom” var tik uzlikts pamatīgs sods un uzņēmumu var piespiest mainīt cenu noteikšanas politiku.
Tomēr pagaidām Krievijas gāzes kompānijai ir doti trīs mēneši, lai atbildētu uz Briseles celtajiem iebildumiem, sacīja komisāre Vestagere.
“Pēc formālu iebildumu izvirzīšanas mēs esam atvērti dažādiem attīstības scenārijiem. Mēs esam gatavi uzklausīt gan “Gazprom” argumentus, gan arī domāt par dažādiem risinājuma ceļiem. Varbūt mēs spēsim atrast risinājumu sarunu laikā. Bet, protams, arī citi risinājumi ir iespējami,” norādīja komisāre.
Mediji ziņo, ka “Gazprom” lobiji jau tagad draud, ka pārāk skarba konkurences uzraugu vēršanās pret gāzes uzņēmumu var tam izsaukt vēlmi atriebties Ukrainā.
Tagad ar Briseles starpniecību Ukraina un Krievija mēģina vienoties par jaunu gāzes piegādes līgumu.
Tomēr komisāre Vestagre uzstāj, ka šī izmeklēšana nav politiska un ir balstīta tikai uz Eiropas konkurences noteikumiem.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš darbojas Enerģētikas komitejā, pauda, ka Brisele ir parādījusi “Gazprom” dzelteno kartiņu.
“Latvijai tas nozīmē zemākas cenas nākotnē. Tas ir ļoti droši. Jautājums ir tikai - kā tas notiks. Vai “Gazprom” sāks sadarboties ar Eiropu un labprātīgi ievēros Eiropas likumus, vai “Gazprom” mēģinās cīnīties ar Eiropas Savienību un tiesāties un beigās saņems sodu, bet tik un tā beigās būs spiests pakļauties Eiropas likumdošanai,” sacīja Kariņš.
Eiropas Komisijas izmeklēšanas ietvaros kratīšanas “Gazprom” pārstāvniecības telpās 2011. gadā notika arī Rīgā.
Šobrīd ir skaidrs, ka izmeklēšana un iespējamā tiesāšanās ar “Gazprom” var paņemt gadus. Tādēļ šobrīd ir grūti prognozēt, kad arī Latvija varētu iegūt tikpat izdevīgas cenas kā, piemēram, Vācija.
Jau ziņots, ka EK oficiāli izvirzījusi apsūdzību koncernam „Gazprom” ļaunprātīgā tirgus stāvokļa izmantošanā, pārkāpjot pretmonopola likumdošanu. "Gazprom" gan nekavējoties noraidījis izskanējušos pārmetumus. Kompānija apgalvo, ka stingri ievēro visas starptautisko tiesību normas un to valstu likumdošanas, kur „Gazprom” darbojas. Cenu veidošanas princips esot atbilstošs standartiem, ko pielieto arī citi gāzes ražotāji un eksportētāji.
