Kā norāda EK, šī ir standarta procedūra ar mērķi konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un Eiropas Savienības (ES) Kopējam tirgum.
Grūtības nonākušajai „Parex bankai” atbalsta kredīti piešķirti uz pārāk ilgu laiku, pārsniegts saskaņotais atbalsts likviditātes nodrošināšanai, kā arī nav izpildīts solījums par vienas aktīvu pārvaldes struktūrvienības atdalīšanu no „Citadele bankas” - par šādiem iespējamajiem valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem ziņo Eiropas Komisija, kura sākusi vērtēt valsts sniegto atbalstu bijušajai Parex bankai.
2010.gadā finanšu konsultants "Nomura" izstrādāja „Parex bankas” restrukturizācijas plānu. Izvērtējot vairākas „Parex bankas” restrukturizācijas iespējas un ņemot vērā konsultanta ieteikumu, 2010.gada martā valdība nolēma atbalstīt bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Šis plāns 2010.gada septembrī saņēma EK apstiprinājumu.
Grūtības nonākušajai „Parex bankai” atbalsta kredīti piešķirti uz pārāk ilgu laiku, pārsniegts saskaņotais atbalsts likviditātes nodrošināšanai, kā arī nav izpildīts solījums par vienas aktīvu pārvaldes struktūrvienības atdalīšanu no „Citadele bankas” - par šādiem iespējamajiem valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem ziņo Eiropas Komisija, kura sākusi vērtēt valsts sniegto atbalstu bijušajai Parex bankai.
„Komisija sākotnēji 2010.gada septembrī apstiprināja „Parex bankas” restrukturizācijas plānu, kas paredzēja sadalīšanu divās struktūrvienībās – „Citadele banka” un „Parex”, ko pārdēvēja par „Reverta”. Sākotnēji šī lēmuma ietvaros restrukturizācijas kontekstā mēs apstiprinājām atbalsta pasākumus, kas tika sniegts jaunizveidotajām bankām. Bet 2013.gadā uzzinājām, ka Latvija ir piešķīrusi vēl papildus atbalstu šīm bankām, kas nebija saskaņots. Tāpēc mēs šodien uzsākam izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai šie pasākumi atbilst ES likumiem,” komentē Eiropas konkurences komisāra pārstāvis Antuāns Kolombani.
Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja, ka šobrīd vēl nav iespējams prognozēt, vai Latviju sagaida kādas sankcijas. Savukārt „Revertas” un „Citadele bankas” kapitāldaļu turētājs Privatizācijas aģentūra atzīst, ka iemesls šādai pārbaude varētu būt saistīts ar iespēju, ka par daļu no īstenotajiem banku atbalsta pasākumiem Eiropas Komisija nav informēta noteiktajā kārtībā. Aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs skaidro - ja tiks konstatēti pārkāpumi, bankām būs jāatmaksā valstij līdzekļi tā labuma apjomā, kas gūts, pateicoties pārsniegtajam valsts atbalsta apjomam.
„Ir iespējami vairāki iznākumi. Viens no iznākumiem ir tāds, ka Komisija izpēta šos jautājumus un secina, ka nekāda pārkāpuma nav un šis atbalsts, kaut arī nebija notificēts, bet ir atbilstošs. Var arī secināt, ka ir atbilstošs atbalsts, bet ir nepieciešams vēl pieprasīt no „Citadeles” vai „Revertas”, - jo tur viens no jautājumiem skar arī „Revertu” -, pieprasīt papildus kompensāciju valstīm par to labumu vai iespējamo labumu, ko šīs divas kompānijas ir ieguvušas papildu atbalsta rezultātā,” skaidro Loginovs.
Privatizācijas aģentūra sola, ka nepieciešamos dokumentus par sniegto atbalstu iesniegs pēc iespējas drīzāk, un prognozē, ka jau vasarā „Revertas” un „Citadele bankas” atbalsta izvērtēšana varētu noslēgties. Aģentūra arī norāda, ka šāda veida pārbaudes ir standarta procedūra, kura tiek īstenota, lai varētu veikt sniegtā valsts atbalsta saderības izvērtējumu ar kopējo tirgu.
Investoru piesaistes process bankai „Citadele” tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna.
