Jaunākās reformas Eiropas Savienības dalībvalstīs ne vienmēr ir noritējušas efektīva sociālā dialoga pavadībā. Tāpēc Eiropā arvien vairāk saasinās ražošanas attiecības - dialogs starp darba devējiem, ņēmējiem un valdībām ir kļuvis visai problemātisks, secināts EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisāra Lāslo Andorsa ziņojumā.
Komisija atzīmēja, ka Latvijā un Lietuvā "tieši organizēta darbaspēka vājums licis arodbiedrībām pieņemt taupības pasākumus”. Sociālais dialogs gan ievērojami vājāks ir Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.
„Pētījums parāda, ka Centrālās un Austrumeiropas darba attiecību institūcijas kopumā joprojām ir vājas un sadrumstalotas. No 15 valstīm, kas bija dalībvalstis līdz 2004. gadam, aptuveni 70% darbinieku savās darba vietās ir koplīgumi. Taču Centrālajā un Austrumeiropā šis skaitlis ir tikai 40%. Šādu situāciju veicina vāja un sadrumstalota sociālo partneru organizāciju struktūra - gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem,'' skaidro komisārs Andorss.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atzīmē, ka šādi secinājumi izdarīti, jo tā sauktajās programmvalstīs bieži netiek ņemts vērā sociālo partneru viedoklis, īstenojot reformas, kur tiek samazināti budžeta izdevumi. Šī iemesla dēļ partneri arī sūdzas EK. Savukārt, vērtējot situāciju Latvijā, Jaunzeme pārliecināta - dialogs ar sociālajiem partneriem kopumā ir bijis stabils.
Pašlaik gan par piemēru sliktam sociālajam dialogam Latvijā kalpo situācija ar ''Liepājas metalurgu''. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) vairākkārt norādījis uz uzņēmuma iekšējo attiecību problēmu.
Jau ziņots, ka valdība ir lūgusi akcionārus investēt uzņēmumā 25 miljonus latu. Tāpat trešdien noslēgusies vairākas stundas ilgusī kreditoru kluba un metalurģijas uzņēmuma tikšanās, taču komentārus par rezultātiem puses sola sniegt ceturtdien.
