Krievijas iebrukums Ukrainā atkal ir pievērsis uzmanību pārtikas nodrošinājumam, jo gan Ukrainai, gan Krievijai ir galvenā loma pasaules apgādē ar galvenajiem graudiem un eļļām. Abas valstis kopā nodrošina vairāk nekā trešdaļu pasaules kviešu un miežu, 52% kukurūzas un vairāk nekā 50% saulespuķu eļļas un sēklu.
EK scenārijs paredz, ka 2022.–2023.gadā eksports no Ukrainas netiks veikts, un pasaules tirgū trūks 20 miljonu tonnu kviešu.
Jaunākajā EK sagatavotajā īstermiņa tirdzniecības perspektīvu ziņojumā atzīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā "ievērojami satricināja lauksaimniecības tirgus, radot lielāku nenoteiktību par graudu un eļļas augu sēklu turpmāko pieejamību pasaulē".
Tomēr saskaņā ar EK publicētajām jaunajām datu prognozēm Eiropā gan graudu, gan eļļas augu raža, visticamāk, būs "ļoti laba".
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
ANO Tirdzniecības un attīstības konference brīdināja, ka Ukrainas karš izraisīs globālās ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos, no kā visvairāk cietīs attīstības valstis. ANO aģentūra norādīja, ka daudzu attīstības valstu ekonomikas vēl nav atkopušās no pandēmijas, tāpēc karš Ukrainā šo procesu nobremzēs vēl vairāk.
