EK nāk klajā ar iniciatīvām likumīgās migrācijas jomā darbaspēka piesaistīšanai

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar dažādām likumdošanas, operatīvās un politikas iniciatīvām likumīgās migrācijas jomā. Komisija cer, ka tās dos labumu bloka ekonomikai, stiprinās sadarbību ar trešajām valstīm un ilgtermiņā uzlabos vispārējo migrācijas pārvaldību. Priekšlikumu kopums ietver arī konkrētas darbības, lai personām, kuras bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības darba tirgum.

EK nāk klajā ar iniciatīvām likumīgās migrācijas jomā darbaspēka piesaistīšanai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Trūkst darbaspēka

Jaunākā Eiropas Komisijas ierosinātā pasākumu pakete ir daļa no patvēruma noteikumu reformas visā Eiropas Savienībā, ar ko Eiropas Komisija iepazīstināja 2020. gada septembrī, proti, Migrācijas pakts. Taču par to nav panākta vienošanās, jo pastāv dziļas domstarpības starp dalībvalstīm.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām likumīgās migrācijas jomā, lai ne tikai nodrošinātu vienkāršākus, likumīgus ceļus migrantiem un samazinātu nelegālo migrāciju,

bet arī risinātu darbaspēka trūkuma problēmu, jo īpaši tādās nozarēs kā veselības aprūpe.

Lai gan Eiropas Savienības dalībvalstis pašas lemj par to, cik daudz likumīgo migrantu tās vēlas uzņemt, Eiropas Savienība var tās atbalstīt ar praktiskiem un operatīviem instrumentiem.

Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas Savienība izstrādājusi tiesisko regulējumu, kurā dalībvalstu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi trešo valstu valstspiederīgajiem ir lielā mērā saskaņoti.

Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone skaidroja: "Legālā migrācija ir liela daļa no kopējā migrācijas uz Eiropas Savienību. Normālā gadā gandrīz trīs miljoni cilvēku legāli ierodas Eiropas Savienībā. Pandēmijas laikā līmenis bija nedaudz zemāks, un tagad, Ukrainas kara laikā, tas ir augstāks, bet ierasti tie ir 2,5 līdz trīs miljoni. Un mums šos migrantus vajag. Pašlaik ir trūkums ļoti daudzos sektoros, teju visās dalībvalstīs, un šī problēma kļūs lielāka, un tas notiks demogrāfisku iemeslu dēļ. Populācija darbspējīgā vecumā Eiropas Savienība kļūs mazāka. Mums vajag vairāk ceļu, lai cilvēki spētu ierasties un sniegt ieguldījumu mūsu ekonomikai."

Reformas

Priekšlikuma mērķis ir reformēt divus esošos tiesību aktus – Vienotās atļaujas direktīvu un Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu. Vienotās atļaujas direktīva ļauj migrantiem strādāt un iegūt dzīvesvietu.

EK norādīja, ka šīs atļaujas iegūšanas process tiks racionalizēts un saīsināts, jo garāks process var atturēt darba devējus pieņemt darbā ārvalstniekus. Šīs direktīvas pārskatīšana arī uzlabos aizsardzības pasākumus vienlīdzīgai attieksmei un aizsardzībai pret darbaspēka ekspluatāciju.

Otrā reforma attiecas uz Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu. Tās pārskatīšana paredz atvieglot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu, vienkāršojot uzņemšanas nosacījumus, piemēram, ļaujot uzkrāt uzturēšanās periodus dažādās dalībvalstīs.

Pašlaik 10 miljoniem cilvēku ir ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā, norādīja komisāre Jūhansone.

Direktīvas pārskatīšana arī uzlabos pastāvīgo iedzīvotāju un viņu ģimenes locekļu tiesības, tostarp uzlabojot ģimenes atkalapvienošanos un atvieglojot mobilitāti Eiropas Savienības iekšienē.

Plānots uzsākt "talantu partnerības" ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, lai uzlabotu piekļuvi darbam un apmācībai, lai novērstu kontrabandu, kā arī uzlabotu sadarbību ar valstīm nelegāli ieceļojušo personu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā. Pirmās šādas partnerības līdz gada beigām plānots uzsākt ar Ziemeļāfrikas valstīm, īpaši Maroku, Tunisiju un Ēģipti.

Abpusējs izdevīgums

Eiropas Komisijas viceprezidents Margitis Shins skaidroja, ka legālā migrācija ir abpusēji izdevīga.

Viņš sacīja: "Tā dod tiem, kas vēlas migrēt, iespēju uzlabot savus dzīves apstākļus, dzīvot labāku dzīvi, kamēr mūsu ekonomikām tas sniedz vairāk kvalificētus darbiniekus, un šodienas neparedzamajā un nestabilajā pasaulē tas ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Demogrāfijas lejupslīde, dažādas pārejas un atkopšanās no pandēmijas – visi šie faktori kopā ar lielu prasmju trūkumu, ar kuru saskaramies Eiropā, rada nepieciešamību pēc dinamiska un produktīva darbaspēka. Izsakoties vienkārši – mēs nevaram tikt galā bez darbaspēka migrācijas."

Eiropas Komisija arī ierosina izveidot pirmo Eiropas Savienības mēroga platformu un saskaņošanas instrumentu, proti, Eiropas Savienības talantu fondu, lai padarītu Eiropas Savienību pievilcīgāku trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri meklē iespējas, un lai palīdzētu darba devējiem atrast vajadzīgos talantus.

Bet, lai risinātu steidzamo vajadzību atvieglot piekļuvi darba tirgum jaunpienācējiem no Ukrainas, Eiropas Komisija ierosina izmēģinājuma iniciatīvu, kurai būtu jāsāk darboties 2022. gada vasaras sākumā. Vairāk nekā pieci miljoni cilvēku no Ukrainas ir ienākuši Eiropas Savienība, bet nepilni divi miljoni izbraukuši atpakaļ uz Ukrainu, skaidroja komisāre Jūhansone, norādot, ka 3,8 miljoni vēl uzturas Eiropas Savienībā.

Jūhansone minēja, ka šis talantu fonds varētu tikt izmantots, piemēram, lai darba devēji dalībvalstīs varētu atrast, piemēram, ukraiņu skolotājus, kas nepieciešami, lai skolā mācītu ukraiņu bērnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt