Cīņa ar klimata pārmaiņām un digitālās tehnoloģijas tuvākajos gados ienesīs ievērojamas pārmaiņas Eiropas sabiedrībā. Jau tagad dažādos Eiropas reģionos, tostarp pavisam netālu no Porto, kur notiek Eiropas Savienības līderu tikšanās, tiek slēgtas naftas pārstrādes rūpnīcas un ogļu elektrostacijas. Tas palīdz samazināt izmešus, bet atstāj cilvēkus konkrētajā reģionā bez darba. Tādēļ valdībām ir jādomā, kā šos darbiniekus pārkvalificētu, lai viņi varētu atrast sev jaunu iztikas avotu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzskata, ka 750 miljardus eiro vērtais ekonomikas atlabšanas mehānisms var būtiski palīdzēt cīņā ar šīm problēmām. Tādēļ viņa mudināja visas dalībvalstis jau šomēness ratificēt lēmumu, kas ļautu komisijai aizņemties naudu finanšu tirgos.
“Es jums pateikšu, kādēļ mums tas ir tik būtiski: viss ir atkarīgs no mēneša, kad pēdējā dalībvalsts ratificē šo lēmumu.
Jo mēs varam aizņemties tirgū tikai nākamajā kalendārajā mēnesī. Tādēļ, ja pēdējā dalībvalsts ratificēs šo lēmumu 2. jūnijā, tad mēs varētu sākt aizņemšanos tikai jūlijā. Tas aizkavētu mūs par vienu mēnesi un padarītu aizņemšanos tirgos sarežģītāku, ņemot vērā vasaras pārtraukumu,” norādīja fon der Leiena.
Latvijā šī lēmuma ratifikācija ir jau pabeigta. Arī Vācijā ir izdevies pārvarēt sākotnējos mēģinājumus apstrīdēt šo lēmumu Konstitucionālajā tiesā. Turpretī Somijā ap šo ieceri ir izcēlusies politiskā krīze. Valdošajai koalīcijai būs nepieciešams opozīcijas atbalsts, lai savāktu divas trešdaļas deputātu balsu. Daudzi Somijas parlamenta locekļi skeptiski izturas pret atlabšanas mehānismu, jo uzskata, ka tādēļ nākotnē Somijai nāksies palielināt iemaksas kopējā budžetā, lai atmaksātu šo parādu.
Tāpat šis lēmums vēl nav apstiprināts Igaunijā, Īrijā, Austrijā, Nīderlandē, Polijā, Ungārijā un Rumānijā.
Izskan arī viedokļi, ka ar 750 miljardiem eiro būs par maz, lai restartētu Eiropas ekonomiku. Eiropas Arodbiedrību konfederācijas vadības pārstāve Līna Karra intervijā Latvijas Radio sacīja, ka ASV gatavojas ieguldīt krietni vairāk līdzekļu savas ekonomikas stimulēšanā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons esot izteicies, ka ir vajadzīga lielāka summa. Tomēr fon der Leiena uzskata, ka jau šis priekšlikums ir visnotaļ ambiciozs.
