EK Latvijas piensaimniekiem piešķirs atbalstu - 7,7 miljonus eiro; zemnieki neapmierināti

Eiropas Komisijas nolēmusi piešķirt finansējumu Baltijas piensaimniekiem, kuri visvairāk cietuši Krievijas pārtikas preču embargo dēļ. Latvijai pienāksies 7,7 miljoni eiro, no kopumā 28 miljonu eiro lielā palīdzības budžeta. Gan Zemkopības ministrija, gan zemnieku pārstāvji ar summu nav apmierināti un sauc to par pārāk mazu. 

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vēsti, ka visu triju Baltijas valstu piensaimniekiem piešķirs palīdzības finansējumu, lai kompensētu Krievijas pārtikas preču embargo dēļ radītos zaudējumus. Par lauksaimniecību atbildīgais Eiropas komisārs Fils Hogans sacīja, ka Baltijas valstis ir īpaši cietušas un tagad Eiropas Komisija sadalīs aptuveni 28 miljonu eiro lielu atbalsta budžetu.

„Katrai valstij būs atbalsta aploksne, kurā būs paredzēts finansējums tiem lauksaimniekiem, kas Krievijas lieguma dēļ cietuši vissmagāk, ir bankrota priekšā un ārkārtējos apstākļos. Ņemot vērā piena ražošanas apjomu aizvadītajā gada ceturksnī, šo aplokšņu vērtība būs aptuveni 28 miljoni eiro. 6,9 miljonus eiro piešķirs Igaunijai, 7,7 miljonus eiro – Latvijai un 14, 1 miljonu eiro – Lietuvai,” pavēstīja komisārs.

Pagaidām vēl nav precīzi skaidrs, kā tieši naudu zemniekiem piešķirs, vai tai būs jāpiesakās un cik ilgā laikā tas notiks.  

„Es ļoti labi apzinos nozīmīgo Krievijas importa aizlieguma ietekmi, kas bijusi uz piena produktu ražotājiem trijās Baltijas valstīs, ņemot vērā to iesaistīšanos Krievijas tirgū un tirgus situācijas pasliktināšanos. Kad raugāmies uz to nacionālās produkcijas daļu, kas iepriekš tika eksportēta uz Krieviju un cenu kritumu kopš krīzes sākuma, Latvija, Lietuva un Igaunija ir īpaši negatīvi ietekmēta. Tāpēc ar  prieku paziņoju par komisijas ieceri sniegt atbalstu  piensaimniekiem šajās valstīs,” sacīja komisārs.

Zemkopības ministrijā gan norāda, ka piešķirtā summa ir nepietiekama. Lauksaimnieku organizācijas tiksies un vērtēs situāciju. Rīga arī gaida ziņu no Briseles par naudas sadalīšanas kritērijiem.

To, ka summa ir pārāk maza, norādīja arī Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Latvijas gadījumā 7,7 miljoni eiro ir mazliet vairāk nekā piensaimnieku mēneša zaudējumi Krievijas krīzes dēļ, un kompensācijai būtu jāsedz vismaz 3 - 4 mēnešu zaudējumus, norādīja Dzelzkalēja. 

Tomēr Eiropas Komisijas atbalsts Latvijas piensaimniekiem ir vairāk, nekā nekas, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura strādā parlamenta Lauksaimniecības komitejā.

Viņa uzsvēra, ka šis komisijas lēmums ir pirmais soli, un pozitīvais aspekts ir tas, ka speciāli šādām kompensācijām paredzētais rezerves fonds aizvien ir neskarts.

Decembra sākumā ka Baltijas lauksaimnieki kopā ar kolēģiem no Somijas Briselē rīkos vairāku dienu ilgu uzmanības pievēršanas akciju, kuras laikā būs dažādas ielu aktivitātes, piemēram, zemnieki dalīs pienu, kā arī dosies vizītēs pie atbildīgajām amatpersonām un cer satikt arī jauno Eiropas lauksaimniecības komisāru.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka  pašlaik viņš ir informēts vien par to, ka ir paredzēts atbalsts 7,7 miljonu eiro apmērā, bet kā dalīs šo naudu, pēc kādiem kritērijiem - šie jautājumi ir neatbildēti.

Ministrs uzskata, ka šī kompensācija ir ļoti maza atlīdzība par zaudējumiem piensaimniekiem, kāpēc ir aprēķināti tieši 7,7 miljoni eiro, „mums neviens nav paskaidrojis”.

Uzreiz atbildēt uz visiem jautājumiem par šīs naudas sadalīšanu un turpmāko rīcību ministrs nevar, bet, viņaprāt, jau ceturtdien varētu būt lielāka skaidrība, un plānotas arī sarunas ar Lietuvu un Igauniju, lai tiktu skaidrībā par tālāku rīcību. 

Zemnieku Saeimas pārstāve Ieva Rutkovska raidījumam „Pēcpusdiena” arī atzina, ka zemniekiem nav saprotams, kā aprēķināti šie 7,7 miljoni eiro, bet ir saprotams, ka ar tiem visa Krievijas noteiktā embargo posma krīze nav pārvarēta, tā summa varētu segt zaudējumus par diviem mēnešiem. Viņa gan atzina, ka ar ES piešķirto naudu būs nedaudz vieglāk. 

Viņa atgādināja, ka daudzas saimniecības iegulda savus līdzekļus ražošanas uzturēšanai, jo valsts maksājumus uz dzīvnieku augstražīgiem dzīvniekiem nekompensē tā izdevumus, zemnieki iegulda visus uzkrājumus un, nedaudz savelkot jostu, ražošanu var uzturēt, bet ar attīstību var nedomāt. 

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Zemnieku Saeimas pārstāve Ieva Rutkovska: Par EK lēmumu piešķirt Latvijas piensaimniekiem 7,7 miljonus eiro

Jau ir apritējuši jau nedaudz vairāk nekā trīs mēneši, kopš Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienības dalībvalstīm un šajā laikā ir būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas.

Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu, un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās.  Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt