Latvija nākamgad būs viena no piecām visstraujāk augošajām Eiropas Savienības ekonomikām, liecina ceturtdien publiskotās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes.
Pozitīvākas tendences būs vērojamas uzņēmējdarbībā, jo uzņēmēji spējuši atrast jaunus eksporta tirgus, taču ārējie faktori aizvien saglabās riskus. EK viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka pakāpeniski palielināsies investīcijas.
Dombrovskis atzina, ka salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes šim rudenim nav būtiski mainītas. Eiropas Komisija prognozē 2,4% lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bet nākamgad jau 3%.
Dombrovskis arī norāda, ka pakāpeniski palielināsies investīcijas, kas arī sniegs būtisku artavu Latvijas ekonomikas atlabšanā. Latvijai tomēr būs svarīgi saglabāt piesardzīgus tēriņus un pēc iespējas apgūt Eiropas Savienības fondu naudu.
Ekonomikas izaugsme gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā turpinās, tā ir noturīga, bet lēna, vēsta publiskotais Eiropas Komisijas ziņojums, par jaunākajām prognozēm.
Viss turpināsies ierastajā ritmā, taču valstī varētu ienākt jaunas investīcijas. Eiropas Komisija novērtē arī Latvija uzņēmēju spējas atrast jaunus tirgus, bet valdību brīdina turpināt prātīgu tēriņu politiku.
Eiropas Komisijas publiskotās rudens ekonomikas prognozes gluži kā pērn nesola tīģera lēcienu. Viss turpināsies pakāpeniski – ekonomika atgūstas no dziļajiem krīzes gadiem, tas notiek stabili un pārliecinoši, tomēr lēni. Ir arī vairāki ārēji faktori, kas traucē ekonomikas katliņam uzsilt pārliecinoši, piemēram, strauji sarukušās naftas cenas.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eirozonas dalībvalstīs kopumā iekšzemes kopprodukts nākamgad augs par 1,8%, salīdzinājumā ar 1,6% tagad, taču arī vēl 2017.gadā izaugsme pilnus divus procentus nesasniegs. Līdzīgi būs arī Eiropas Savienībā kopumā, izaugsmes līkne augšup kāps lēnām un pamazām – no 1,9% šogad uz 2% nākamgad.
Pagaidām ekonomiskā augšupeja ir Eiropas pusē, sacīja par ekonomiku atbildīgais komisārs Pjērs Moskovisī.
„Ekonomiskā augšupeja turpināsies arī 2016. un 2017. gadā, pat tad ja tās virzītāji atšķiras no iepriekšējo gadu prognozēm. Arī nacionālo budžetu stāvoklis dalībvalstīs uzlabojas, īpaši, ja runājam par parādiem. Ekonomiskā atlabšana gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā kopumā turpinās jau trešo gadu. Tā nav ātra, bet ir spējusi pretoties dažādiem šaubīgiem faktoriem. Taču izaugsmei joprojām ir ārēji riski, gan attīstības tempa samazināšanās jaunajās ekonomikās ārpus Eiropas Savienības, gan būtisks aktivitāšu kritums ārējā tirgū, gan ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās,” klāstīja komisārs.
Moskovisi skaidroja, ka “skatoties uz rudens prognozēm, paveras visai atšķirīga aina”.
“Potenciālās izaugsmes jomas pamazām atkopjas, bet tikai ļoti lēni. Darbaspēka tirgus situācija uzlabojas, tomēr atšķirības joprojām ir ļoti lielas. Valstu parāda proporcija pret iekšzemes kopproduktu ievērojami pieauga 2014.gadā eirozonas valstīs, tomēr dažās valstīs tā turpinās augt arī nākamajā gadā – starp tām es gribu pieminēt Grieķiju, Franciju, Spāniju un Beļģiju,” norādīja komisārs.
Ziņots, ka Finanšu ministrija nākamajā gadā paredz IKP pieaugumu par 3%.
