Eiropas Komisija publiskoja svaigākās prognozes par ekonomiskās attīstības tendencēm Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās ir pesimistiskākas nekā aizvadītā gada rudenī, kad tika prognozēts, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums ES varētu sasniegt 1,9%.
Tagad aplēsts, ka Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts pieaugs par 1,5%, bet eirozonas ekonomika – par 1,3%.
Latvijā tautsaimniecības izaugsmes temps arvien saglabāsies augsts, taču būs pieticīgāks nekā pērn.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis gan uzsver – arī iekšzemes kopprodukta pieaugums par 3,1% uzskatāms par labu rādītāju.
„Var teikt, ka, neraugoties uz problēmām Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā turpinās strauja ekonomikas izaugsme. Bet, protams, jārēķinās, ka Latvijā ekonomika ir cieši saistīta ar citu Eiropas valstu ekonomiku. Līdz ar to Latvijā šie riska faktori ir jāvērtē,” norādīja Dombrovskis.
Šonedēļ valdība slēgtā sēdē jau atbalstīja pārskatītās makroekonomisko rādītāju prognozes, savukārt piektdien, 8. februārī, plānots lemt par budžeta izdevumu „griestiem”. Plānotais budžets vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Dombrovskis norādīja, ka Eiropas Komisija pērnruden saskaņojusi jau bijušās valdības iesniegto tā dēvēto tehnisko budžetu, tādēļ šā gada budžetā ar papildu naudas dalīšanu aizrauties nevajadzētu.
„Kaut kāda manevra iespēja budžeta deficīta palielināšanas virzienā ir ļoti minimāla. Svarīgi ir noturēties kopējos budžeta deficīta rāmjos,” sacīja Dombrovskis.
Iespējas atvēlēt naudu kādiem jauniem pasākumiem ievērojami samazinājusi nodokļu reforma, kas stājās spēkā aizvadītā gada sākumā. Pirms dažām nedēļām apstiprinātās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) jau apsolījis, ka būtiskākie nodokļi tuvāko gadu laikā netiks mainīti.
Tikmēr Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis atgādināja, ka EK “rekomendācija ir mazināt nodokļu slogu zemu atalgotiem strādājošajiem un pārnest to uz citām nodokļu bāzēm – nekustamo īpašumu, kapitālu, patēriņu. Nodokļu reforma šo nodokļu sloga pārnešanu atrisināja tikai daļēji.”
2019. gada budžetu, kura sagatavošana krietni iekavējusies ieilgušā valdības veidošanas procesa dēļ, Ministru kabinetā plānots apstiprināt 8. martā. Savukārt Saeima par tā pieņemšanu galīgajā lasījumā lems aprīļa pirmajā pusē.
