EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga aģentūrai LETA atzina, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir izolēta no Eiropas Savienības (ES) integrētā gāzes tīkla un tās vienīgais dabasgāzes piegādātājs ir Krievija. Šo iemeslu dēļ Latvijai trešajā enerģētikas paketē noteikta skaidra atkāpe, kas attiecas īpaši uz noteikumiem par nodalīšanu un tirgus atvēršanu. Šī atkāpe saglabājas, kamēr Latvija netiek savienota ar kādu citu dalībvalstu, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.
Turklāt Latvijai kā jaunam tirgum atvēlēti arī citi izņēmumi, kas beidzas, vēlākais, 2014.gada aprīlī. Šo atkāpju termiņa beigas nekad nav apspriestas ar Latviju, tādēļ EK "iedrošina Latviju" nodrošināt, ka attiecīgie gāzes direktīvas noteikumi tiktu pilnībā īstenoti, bruģējot ceļu uz brīva tirgus atvēršanu.
Tāpat EK norāda, ka tā Latvijas apņemšanos piedalīties Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā (BEMIP) uzskata par būtisku, lai izbeigtu valsts izolāciju, garantētu piegāžu diversifikāciju un celtu piegāžu drošību. Šis process ļaušot Latvijai un citām Baltijas valstīm gūt labumu no ES iekšējā tirgus, kuras priekšnoteikums ir direktīvā paredzēto izņēmumu izbeigšana.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums vakar sēdē vienojās veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.
Tādējādi atbalstīts AS "Latvijas gāze" (LG) ierosinājums veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa 2014.gada 4.aprīļa. Komisijas vairākums nolēmis LG piedāvātos likuma grozījumus virzīt uz balsojumu Saeimā. Balsojumā atturējās tikai Reformu partijas deputāti, žurnālistiem pēc komisijas slēgtās sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau paziņojis, ka šāds lēmums bija pārsteidzīgs. Viņš izteica šaubas, vai komisija rūpīgi izvērtējusi visus apstākļus, lai sāktu šī jautājuma virzību parlamenta līmenī. Pēc Pavļuta norādītā, komisijas sēdē uzklausīts tikai viens - LG - viedoklis, lai gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji pauduši savu visnotaļ atšķirīgo viedokli.
Viņš nebija gatavs komentēt, vai Latvijai draud kādas sankcijas no Eiropas Savienības puses, ja liberalizācija tiek atlikta, taču norādīja, ka EK ir skaidrs viedoklis. Proti, EK uzskata, ka jautājumi, kas ir saistīti ar jauna tirgus izbeigšanos, būtiski atšķiras no tām lietām, kas paveicamas turpmāk attiecībā uz izolētā tirgus statusu un skar daudz plašāku jautājumu loku.
