EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā ieskicēja jomas, kurās Latvija neiegulda pietiekami:
- inovācijās - zinātnē, pētniecībā.
- cilvēkkapitālā - izglītības sistēmā, nodarbinātības veicināšanā
- reģionu attīstībā - ir milzīgas reģionālās atšķirības, kas nesamazinās.
Kužnieks stāstīja, ka kopumā EK ziņojumā teikts - ekonomikas izaugsme palēnināsies, tādēļ jāturpina atbildīga fiskālā politika, netērējot pārāk daudz, jāīsteno reformas un jāveicina investīcijas.
Latvijai joprojām tiek izteikta kritika, ka ir pārāk liela ienākumu nevienlīdzība. Tādējādi nepieciešama nodokļu sloga samazināšana mazo algu saņēmējiem. Pēc Kužnieka teiktā, otra ir sociālā joma, kur joprojām nav īstenota pabalstu reforma. EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis gan saprot, ka 2019. gadā budžeta iespējas ir ierobežotas. "Nodokļu reforma tomēr samazināja valsts ienākumus," teica Kužnieks.
Tāpat viņš atgādināja par EK bažām par veselības aprūpes reformu iepriekš - proti, ka divu grozu sistēmā daļa cilvēku paliktu ārpus tās. EK esot gandarīta par veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!") iniciatīvu šādu sistēmu tomēr neieviest.
Jau ziņots, ka EK dalībvalstīm iesaka veicināt darba tirgū pieprasītu iemaņu apgūšanu. Latvijai ieteikts arī pievērst lielāku uzmanība tam, lai algu kāpums nekļūtu par traucēkli konkurētspējai, jo ienākumi pašreiz pieaug straujāk nekā ekonomikas produktivitāte.
