Pusdiena

ETA šodien grasās izplatīt videovēstījumu, lai apstiprinātu savu pašlikvidēšanos

Pusdiena

Sociālā nodokļa nemaksātāji valsts veselības apdrošināšanu varēs pirkt no 1.septembra

EK piedāvāto ES budžetu kritizē un paredz ilgus strīdus

EK kritizē piedāvāto ES budžetu un paredz ilgus strīdus

Ar pretrunīgām reakcijām dažādos Eiropas nostūros tika sagaidīts trešdien, 2.maijā, prezentētais Eiropas Savienības daudzgadu budžeta priekšlikums. Daži uzskata, ka budžets ir pārāk liels. Citi ir sarūgtināti, ka tas ir krietni par mazu, lai apmierinātu visas augošās prasības un vajadzības.

Tādēļ ir skaidrs, ka cīņas par galīgo septiņu gadu budžetu būs smagas un aizņems vairākus mēnešus vai pat gadus.

Eiropas valstis un politiķi ir sadalījušies divās nometnēs – tajos, kuriem liekas, ka Eiropas Savienības septiņu gadu budžets ir par mazu, un tajos, kuri uzskata, ka tas ir pārāk liels. 

Pie tiem, kuri domā, ka pēc 2020. gada būtu jātērē vairāk nekā pašreiz, pieder vairāki sociāldemokrātu politiķi. Tostarp arī šīs grupas līderis Eiropas Parlamentā Udo Bulmans.

“Runa ir par cīņu ar nevienlīdzību un netaisnību. Šiem būtiskiem mērķiem pietrūkst finansējuma. Kādēļ netika izvērtēta iespēja aplikt ar nodokli interneta kompānijas?” jautā Bulmans.

“Eiropa nekad nebūs veiksmīga, ja par visu ir jāmaksā tikai godīgi strādājošajiem pilsoņiem, bet lielie digitālās pasaules milži var izsprukt,” norāda Bulmans.

Tēriņu aizstāvji uzsver, ka no Eiropas tiek sagaidīts arvien vairāk un vairāk. Tādēļ arī naudai, lai šos mērķus sasniegtu, ir jābūt atbilstošai. Tomēr tādas valstis kā Nīderlande, Austrija un Somija ir kategoriski pret izdevumu palielināšanu. Austrijas kanclers Sebastians Kurcs tviterī paziņoja, ka Eiropas Komisijas piedāvātais budžeta priekšlikums ir tālu no tā, kam viņš varētu piekrist.

Visai pretrunīga ir arī ideja par Eiropas fondu sasaisti ar tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs. Liberāldemokrātu grupas līderis Gijs Verhofštads to aizstāv un uzskata, ja kāds nevēlas parakstīties zem Eiropas vērtībām, tam nevajag arī saņemt Eiropas naudu.

“Manuprāt, Eiropas nauda būtu jāizmanto, lai uzlabotu valstu ekonomiku, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni un nevis, lai to piešķirtu [Ungārijas premjera] Orbana ģimenei vai finansētu jaunu futbola stadionu viņa vēlēšanu apgabalā. Eiropas nauda tam nav domāta,” uzsver Verhofštads.

Vairāk tērēt gribētu arī zaļie. Šīs politiskās grupas vadītāja Eiropas Parlamentā Ska Kellere uzskata, ka septiņu gadu budžetā ir paredzēts pārāk maz naudas cīņai ar klimata pārmaiņām.

“Kad mēs kaut ko sakām vai parakstām, vai mēs to arī nopietni domājam? Jo dienā, kad tika parakstīts Parīzes Klimata nolīgums, visi gribēja būt uz svinīgās fotogrāfijas. Visi gribēja būt klāt parakstīšanas ceremonijā. Bet tas, vai mēs spēsim izglābt planētu, būs atkarīgs nevis no fotogrāfijām, bet gan no tā, kurš ko un kad dara,” norāda Kellere.

Tomēr, šķiet, ka visas puses vieno uzskats, ka ir sperts solis pareizajā virzienā. Tagad priekšā ir garas sarunas par to, kā apmierināt dažādu pušu vajadzības. Eiropas Komisija vēlas, lai sarunas tiktu pabeigtas līdz nākamā gada maijam. Tomēr daudzi uzskata, ka tas nav reālistisks termiņš, un paredz, ka diskusijas ievilksies vismaz līdz nākamā gada beigām.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības (ES) nākamajā daudzgadu budžetā finansējumu kohēzijai un kopējai lauksaimniecības politikai vajadzētu samazināt par aptuveni 5%, bet dalībvalstu iemaksas palielināt. Šāds ir ilgi gaidītais Eiropas Komisijas (EK) publicētais priekšlikums par bloka budžetu pēc 2020. gada.

Latvija šo “apcirpšanu” neatbalsta.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti