Šajā nedēļā apritēja gads kopš Krievija, atbildot uz Eiropas Savienības un vairāku rietumvalstu ieviestajām sankcijām, ieviesa savus ierobežojošos pretpasākumus, aizliedzot ievest valstī daudzus Eiropā ražotus pārtikas produktus. Līdz šim Eiropas līderi nebija nākuši klajā ar paziņojumiem par to, kādi tad ir zaudējumi no šīm pretsankcijām.
Tagad Eiropas Komisija paziņojusi, ka vairākos preču tirdzniecības virzienos, kur Krievija bija galvenais patērētājs, tiešām ir konstatēts kritums par 10 līdz 12 procentiem. Tas galvenokārt attiecas uz augļiem, bet, piemēram, Krievijā aizliegtās gaļas eksports ir palielinājies.
Kopumā vērtējums ir visai pozitīvs, jo šī krīze ir uzmundrinājusi gan ražotājus, gan likumdevējus, liekot aktivizēt darbu pie jaunu noieta tirgu meklēšanas. Kā teikts jaunākajā Briseles ziņojumā, kopš sankciju stāšanās spēkā pagājušā gada augustā lauksaimniecības produkcijas eksporta apjoms ir bijis 105,6 miljardi eiro un tas ir par 4,8 miljardiem vairāk nekā laika posmā no 2013. gada augusta līdz 2014. gada maijam.
Ziņojuma autori norāda, ka eksporta apjomu kāpinājumu izdevies sasniegt, pateicoties eksportam uz ASV, Šveici, Honkongu un Dienvidkoreju. Bet, piemēram, uz tādām valstīm kā Ķīna, Ēģipte un Turcija eksporta apjoms ir pieaudzis pat par 20 līdz 30 procentiem.
Eiropas Komisija konstatē, ka kopumā pasākumi Krievijas sankciju dēļ radušos zaudējumu mazināšanai ir izrādījušies veiksmīgi un lauksaimnieki arvien labāk pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Tas novedis arī pie sarunu aktivizēšanās par brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanas ar vairākām valstīm. Jau ziņots, ka šajā nedēļā šāds līgums tika parakstīts ar Vjetnamu. Tāpat Eiropas Komisija aktīvi risina sarunas par dažādu tirdzniecības barjeru atcelšanu ar trešo valstu tirgiem. Piemēram, ir panākta vienošanās, kas ļaus atvērt Kanādas tirgu persikiem no Beļģijas un āboliem no Polijas, kā arī Ķīnas tirgu Ungārijā audzētai liellopu gaļai.
Bet tikmēr Krievijas pārtikas uzraudzības iestādes turpina visā valstī meklēt, konfiscēt un iznīcināt sankciju sarakstā iekļautos Eiropas produktus, kuri tomēr nonākuši Krievijas tirgū. Līdz šodienai iznicinātas 332 tonnas augļu un dārzeņu, kā arī 39 tonnas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, un varas iestādes apgalvo, ka šāda produktu iznīcināšana tiek praktizēta visur pasaulē. Šī rīcība gan izraisījusi neapmierinātību Krievijas sabiedrībā un pret šo iniciatīvu savākti jau vairāk nekā 200 tūkstoši parakstu. Tāpat tiek saņemtas ziņas, ka daudzviet Krievijas iedzīvotāji cenšoties atrast un savākt nepilnīgi iznīcinātos produktus. Patērētāju tiesību uzraudzības dienesti gan brīdina, ka veselībai ir bīstami lietot produktus, kuriem nav nepieciešamo sanitāro dokumentu.
