Stratēģija rosina Eiropas atkrastes vējturbīnu jaudu palielināt no 12 gigavatstundām (GW) līdz 60 GW 2030. gadā. Savukārt līdz 2050. gadam palielināt turbīnu jaudu līdz 300 GW.
Lai sasniegtu 2050. gadā uzstādīto mērķi, būs nepieciešamas investīcijas aptuveni 800 miljardu eiro apmērā, liecina EK sniegtā informācija. Lai piesaistītu nepieciešamās investīcijas, EK ir gatava nodrošināt skaidru un atbalstošu tiesisko regulējumu, palīdzēt mobilizēt visus attiecīgos līdzekļus nozares attīstības atbalstam, kā arī nodrošināt stiprāku piegādes ķēdi.
EK mudinās uz pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm, lai stimulētu atkrastes enerģijas jaudas palielināšanu.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss sacīja, ka palielināt investīcijas atkrastes atjaunīgajos energoresursos ir svarīgs un nepieciešams ieguldījums: "Ņemot vērā mūsu plašos jūras baseinus un vadošo lomu rūpniecībā, ES ir viss, kas vajadzīgs šā uzdevuma veikšanai. Jau tagad atkrastes atjaunīgā enerģija ir īsts Eiropas veiksmes stāsts. Mūsu mērķis ir padarīt to par vēl lielāku iespēju tīras enerģijas ieguvei, augstas kvalitātes darbvietām, ilgtspējīgai izaugsmei un starptautiskajai konkurētspējai."
“Eiropa ir pasaules līdere atkrastes atjaunīgās enerģijas jomā un var kļūt par šīs jomas globālās attīstības virzītājspēku,” atklāja enerģētikas komisāre Kadri Simsone. Viņasprāt, Eiropai ir jāizmanto viss atkrastes vēja potenciāls un ātrāk jāattīsta arī citas enerģijas iekārtas, kā piemēram, viļņu, plūdmaiņu un peldošās saules enerģijas iekārtas.
Simsone uzsvēra: “Šī stratēģija nosaka skaidru virzienu un iedibina stabilu satvaru, kas ir būtiski svarīgs publiskajām iestādēm, investoriem un šīs nozares attīstītājiem. Mums jāveicina ES iekšzemes ražošana, lai sasniegtu nospraustos klimata mērķrādītājus, apmierinātu augošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un atbalstītu ekonomiku tās atveseļošanā pēc Covid-19."
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs sacīja: “Šodien publiskotajā stratēģijā ir izklāstīts, kā iespējams attīstīt atkrastes atjaunīgo enerģiju apvienojumā ar citām cilvēka darbībām, piemēram, zvejniecību, akvakultūru vai kuģniecību, un darīt to saskaņā ar dabu.”
KONTEKSTS:
Eiropas Parlaments (EP) 2019. gadā nobalsojis par ārkārtas situācijas pasludināšanu klimata jomā.
Eiropas Komisija publicējusi ambiciozu pasākumu plānu Eiropas pārvēršanai par klimatneitrālu kontinentu. Tā nosaukums ir ''Eiropas Zaļā vienošanās''. Plāns paredz, ka līdz 2050. gadam Eiropai jākļūst par klimatneitrālu teritoriju.
