Ko darīt, ja banka ir tik liela un kontrolē tik daudz mūsu naudas, ka tās bankrota sekas ir neiedomājamas? Pēc pārdzīvotās krīzes mēs visi zinām, ka šīs milzu bankas tiek glābtas, ieguldot milzīgas, tā sakot, nodokļu maksātāju sagādātās naudas summas. Tā rezultātā šie banku sektora milži ne tikai ir priviliģētā stāvoklī pret pārējām bankām, bet arī riskē nebaidoties un mazāk uztraucas par savas darbības sekām - jo galu galā, nodokļu maksātāji valsts personā atkal un atkal sametīsies, lai segtu iztrūkumus.
Šādas lielas bankas Eiropā esot apmēram 30, un tik tikko Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem, ko darīt, lai mums visiem regulāri nebūtu jāapmaksā baņķieru riskantās rīcības rēķini. Kā skaidro Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē, arī risinājums ir liela mēroga:
Šīm 30 bankām, kas ir tik svarīgas Eiropas līmenī, mēs nevaram vienkārši iztikt ar risinājumu nacionālajā līmenī, tam jāaptver visa Eiropa un jābūt visa vienotā tirgus mērogā. Jo, kā angļu valodā mēdz teikt: šīs bankas ir pārāk lielas, lai sabruktu, pārāk dārgas, lai tās izglābtu, un pārāk sarežģītas, lai tās sakārtotu.”
Daļa no risinājuma ir arī prasība nodalīt riskantākus darījumus no bankas ikdienā sniegtajiem pakalpojumiem, ja šo riskanto darījumu apjoms ir tik liels, ka apdraud visu banku. Protams, arī lielās bankas varēs turpināt sniegt pakalpojumus - apkalpot klientus, saņemt depozītus un izsniegt kredītus gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Tikai šī biznesa daļa, iespējams, būs jānodala no dažādiem riska instrumentiem, kurus iepriekš Latvijas Radio uzskaitīja komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis:
„Ir tā saucamais starptautiskais lielais investīciju un risku drošināšanas pakalpojumu spektrs, ko var uzskatīt par riskantāku, jo tie ir ļoti liela apjoma darījumi.”
Kā šāda nošķiršana palīdzēs reāli?
„Ja ir radušas problēmas, un gana lielas un pasaules mērogā tie ir miljoni, kad jāsāk problēmu risināt, ir krietni grūtāk, ja ir viena iekšēja struktūrvienība, vai arī tā tomēr ir izdalīta bankas grupas līmenī kā atsevišķa struktūra, kur var skatīties, vai būs kāds investors, kas nāks un glābs,” - tā ieguvumus no banku riskantāko un mazāk riskanto biznesu sadalīšanas skaidroja Kristaps Zakulis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs. Eiropas Komisijas priekšlikumā plānots arī aizliegt veikt finanšu instrumentu un preču tirdzniecību bankas vārdā tikai un vienīgi nolūkā gūt peļņu bankai. Kā skaidro Eiropas Komisija, šī darbība ietver daudz risku, bet nesniedz taustāmus ieguvumus nedz bankas klientiem, nedz plašākai ekonomikai.
Plānotās izmaiņas, protams, nozīmēšot nedaudz lielākas izmaksas un mazāku peļņu bankām, bet lielāka drošība šos trūkumus atsvēršot. Turklāt, kā uzsver Barnjē, banku glābšanas cena jau ir bijusi augsta:
„Mūsu atmiņa nav īsa, mēs atceramies, ka sabiedrībai nācās palīdzēt finanšu sektoram, un šī palīdzība šobrīd ir sasniegusi 1600 miljardus eiro. Kopš krīzes 2008. gadā, lai palīdzētu bankām ir iztērēti 13% no Eiropas iekšzemes kopprodukta.”
Plānots, ka bankām tiks dots laiks sagatavoties izmaiņām - aizliegums bankām tirgoties, lai gūtu peļņu sev pašām, stātos spēkā no 2017. gada sākuma, savukārt riskantie darījumi bankām būtu jānodala no 2018. gada 1. jūlija.
