"Mums tagad pēc iespējas ātrāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.
Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.
Plāns paredz, ka līdz 2030. gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.
Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstiprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.
Īstermiņā EK paredz palielināt tādas tradicionālas enerģijas kā ogļu un kodolenerģijas ražošanu, lai kompensētu Krievijas enerģijas piegāžu kritumu, bet pēc tam ātrāk, nekā paredzēts, pāriet uz videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu.
EK ierosinājusi investēt līdz diviem miljardiem eiro naftas infrastruktūrā, lai palīdzētu valstīm, kas atkarīgas no Krievijas naftas, iegādāties to citur.
"Mēs mobilizējam līdz 300 miljardiem eiro, aptuveni 75 miljardi eiro būs dotācijās un aptuveni 225 miljardi aizdevumos.
Tas ietvers finansējumu 10 miljardu eiro apmērā trūkstošajiem gāzes un sašķidrinātās gāzes cauruļvadu posmiem, lai neviena dalībvalsts netiktu atstāta aukstumā. Un līdz 2 miljardiem naftas infrastruktūrai, lai apturētu Krievijas naftas piegādi. Viss pārējais finansējums, proti, 95% no kopējā finansējuma, tiks novirzīts, lai paātrinātu un palielinātu pāreju uz tīru enerģiju," sacīja EK prezidente.
Bija cerības, ka ar "RePowerEU" programmā paredzēto finansējumu varētu palīdzēt Ungārijai tikt vaļā no atkarības no Krievijas naftas, bet ungāru prasības pieaugušas teju 25 reizes. Sākumā Ungārija minēja nepieciešamību pēc 750 miljonu liela atbalsta savas infrastruktūras pārorientēšanai, bet tagad Ungārijas ārlietu ministrs nosaucis 15–18 miljardus eiro, kas ir cena, par kādu Ungārija būtu gatava atbalstīt Krievijas naftas embargo un veikt Ungārijas enerģētikas infrastruktūras pilnīgu modernizāciju.
Briselē uzskata, ka tas ir nereāls skaitlis. Tagad cerības uz maija beigām – kad visi premjeri tiksies klātienē ārkārtas Eiropadomē par enerģētiku un varbūt tiks panākts kāds kompromiss. Tāpēc arī ES sankciju sestā pakete pret Krieviju joprojām nav pieņemta.
