Reformējot uzņēmumu peļņas nodokļa piemērošanas sistēmu un ieviešot konsolidētu peļņas nodokļa bāzi, EK cer atvieglot uzņēmumu darbošanos Eiropas vienotajā tirgū, sekmēt ekonomisko izaugsmi un inovācijas.
Tomēr EK piedāvātā reforma, kas tika publiskota 25. oktobrī, jau izpelnījusies kritiku - eksperti no mazajām dalībvalstīm, piemēram, Luksemburgas bažījas, ka jaunu metožu ieviešana peļņas nodokļa aprēķināšanā var atstāt dramatisku iespaidu uz mazo valstu budžetu ieņēmumiem.
Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktores vietnieks Andrejs Birums Latvijas Radio stāsta, ka pirms sešiem gadiem, kad EK iepriekšējo reizi nāca klajā ar līdzīgu ierosinājumu par uzņēmumu peļņas nodokļa piemērošanas reformu, līdzīgas bažas bijušas arī Latvijas valdībai:
„Latvijai šī nostāja iepriekš bija piesardzīga tieši attiecībā uz bāzes konsolidāciju.
Par to var ļoti īsi pateikt, ka direktīva, kas paredz bāzes aprēķināšanu, paredz noteikt vienādus noteikumus nodokļu bāzes aprēķināšanai tiem uzņēmumiem, kuri atbildīs šiem kritērijiem," saka Birums.
"Konsolidētā bāze nozīmē to, ka tiek noteikti principi, kādā veidā aprēķinot apliekamo ienākumu pa uzņēmumu grupām kopumā, tiek sadalīti pa dalībvalstīm, kurās šie uzņēmumu grupas dalībnieki veic savu darbību. Tas ir pilnīgi jauns princips. Tātad – tiek aprēķināts grupas kopējais ieņēmums un pēc tam tas tiek attiecināts uz pilnīgi visām valstīm, kurās notiek šīs grupas darbība," skaidro ministrijas pārstāvis.
Jauno EK piedāvājumu, kas paredz mainīt četras ES direktīvas, vēl plānots apspriest ar uzņēmēju organizācijām. Detalizētu analīzi FM vēl nav veikusi, taču pirmajā brīdī rodoties iespaids, ka jaunais piedāvājums ir uzlabots.
„Cik man zināms, šis bāzes aprēķins ir mūsdienīgāks un, cik var spriest, ir vērsts uz izaugsmi, uz pētniecības un attīstības izdevumu palielināšanu, lai uzņēmumi varētu būt inovatīvi," norāda Birums.
"Vismaz prezentācijā tas ir izcelts. Un vēl jāsaka, ka šajā gadījumā tiek piedāvāts noteikt samērā augstu slieksni, uz kādiem uzņēmumiem šī te bāze attieksies obligāti. Ja atmiņa neviļ, uzņēmuma apgrozījuma līmenis ir paredzēts ļoti augsts, šķiet tie ir 750 miljoni eiro. Tie diez vai uzreiz varētu būt Latvijas uzņēmumi, tomēr Latvijā tas noteikti būs, jo principi attieksies uz uzņēmumu grupām, un, ja tās būs pārstāvētas Latvijā, tad uz tām šis aprēķins attieksies," pauž FM ierēdnis.
Diskusijas par iespējām harmonizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ES ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sākotnēji šī ideja nāca no ES lielajām dalībvalstīm – Vācijas un Francijas, kurās uzņēmumu peļņas nodoklis ir ievērojami augstāks nekā, piemēram, Baltijas valstīs un Īrijā.
Pirms gada Eiropas Parlaments aicināja EK reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas politiku, mudinot izstrādāt sistēmu, kas paģērētu lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem deklarēt ikvienā ES dalībvalstī gūto peļņu un nomaksātos nodokļus, lai nodrošinātu, ka peļņas nodoklis tiek nomaksāts tajās valstīs, kur gūta peļņa. Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka pašreizējā sistēma, kad valstis konkurē savā starpā, veicina nodokļu plānošanu un izvairīšanos no to nomaksas pilnā apmērā.
