Jau iepriekš EK samazināja Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam no 5% līdz 4,4%, bet tagad Latvijas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta vēl mazāka – 2% apmērā. Tiesa, tā būs straujāka nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur ekonomika saskaņā ar EK pavasara prognozi šajā gadā pieaugs attiecīgi par 1% un 1,7%.
"Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, pateicoties investīcijām, pakalpojumu eksportam un patēriņam. Tomēr, ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu un ar to saistīto sankciju negatīvo ekonomisko ietekmi, Latvijas IKP pieaugums ievērojami palēnināsies. Šī ietekme būs jūtama, gan samazinoties eksportam, gan pieaugot enerģijas un izejvielu cenām," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
"Redzams, ka Baltijas valstu ekonomikas šogad pieaugs lēnāk nekā ES vidējie rādītāji. To nosaka gan salīdzinoši augstāks Krievijas īpatsvars kopējā tirdzniecības apjomā, gan investoru uztvere par ģeopolitiskajiem riskiem reģionā.
Paredzams, ka Latvijas budžeta deficīts šogad saglabāsies paaugstināts – virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Ņemot vērā, ka procentu likmes pakāpeniski pieaug, turpmākajos gados lielāka vērība būs jāpievērš fiskālās ilgtspējas jautājumiem."
Samazināta arī ES un eirozonas izaugsmes prognoze. EK sagaida, ka reālā IKP pieaugums 2022. gadā gan ES, gan eirozonā būs 2,7%, bet 2023. gadā — 2,3%, samazinoties attiecīgi no 4% un 2,8%, ja salīdzina ar 2022. gada ziemas starpposma prognozi.
Visstraujāko ekonomisko izaugsmi ES šogad sola Portugālei un Īrijai — attiecīgi 5,8% un 5,4%, bet Eiropas ekonomikas vilcējspēkam Vācijai — tikai 1,6%.
EK atzīmēja, ka tieši tad, kad ES jau bija atguvusies no pandēmijas radītās ekonomiskās ietekmes, Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis jaunus satricinājumus. Karš ir radījis vēl lielāku augšupvērstu spiedienu uz izejvielu cenām, izraisot jaunus piegādes pārrāvumus un palielinot nenoteiktību, un tādējādi saasinājis jau esošos izaugsmi kavējošos faktorus, par kuriem iepriekš bija paredzēts, ka tie vājināsies.
Tiek prognozēts, ka ES IKP šajā gadā saglabāsies pozitīvā līmenī, pateicoties kopējai ietekmei no ekonomikas atvēršanas pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas un stiprinošajiem politikas pasākumiem izaugsmes atbalstam pandēmijas laikā. Paredzams, ka investīcijas uzlabosies, pateicoties Atveseļošanas un noturības mehānisma pilnīgai izvēršanai un ar to saistītās reformu programmas īstenošanai, norādīja EK.
Eksperti uzskata, ka ekonomiku apgrūtinās ne tikai enerģētikas cenu kāpums, bet arī metāla, koksnes un minerālmēslu piegādes traucējumi, kuriem Krievija ir galvenais piegādātājs Latvijai. Tātad augstā inflācija un materiālu deficīts bremzēs investīciju un privātā patēriņa pieaugumu.
Latvijā šogad tiek prognozēta inflācija 9,4% apmērā, bet Igaunijā un Lietuvā vēl augstāka – attiecīgi 11,2% un 12,5%. Visā ES austrumu flangā ir augstāka inflācijas nekā vecajās dalībvalstīs. Nākamgad inflācijai Baltijā vajadzētu nokrist līdz apmēram 3%.
Inflācija ES un eirozonā kopumā šogad pieaugs lielākā apmērā, nekā lēsts priekš. Saskaņā ar ziemas starpposma prognozi inflācija šajā gadā pieaugs līdz 3,5%, bet jaunākā prognoze rāda, ka tā sasniegs 6,1%. Gaidāms, ka inflācija visaugstāko līmeni – 6,9% – sasniegs šā gada otrajā ceturksnī un pēc tam pakāpeniski samazināsies.
ES gaidāms inflācijas pieaugums no 2,9% 2021. gadā līdz 6,8% 2022. gadā, kas pēc tam samazināsies līdz 3,2% 2023. gadā. Vidējā pamatinflācija gan ES, gan eirozonā 2022. un 2023. gadā tiek prognozēta virs 3%.
Pakalpojumu nozaru atveseļošanās pēc pandēmijas veicinās nodarbinātības pieaugumu šogad, taču tikai līdz pirmspandēmijas līmenim, jo strukturālās problēmas nav izzudušas.
Latvijā šogad bezdarbs ir lielākais Baltijā — 7,3%, bet nākamgad 7,1%. Paredzams, ka cilvēki, kas bēg no kara Ukrainā, īslaicīgi palielinās darbaspēka piedāvājumu, taču, visticamāk, ka viņi paliks Latvijā vidēji tikai dažus mēnešus un viņu ilgtermiņa ietekme uz darba tirgu ir tāpēc ir ierobežota.
Eiropā šobrīd kopumā vērojams ļoti zems bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Eksperti rēķina, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, jo samazinās strādājošo skaits, un tas varētu veicināt pat strauju algu pieaugumu gan šogad, gan nākamgad.
