EK apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā

ĪSUMĀ:

• Plāns paredz atbalstu sešās jomās.
• Kopumā Latvija sešu gadu laikā saņems 1,8 miljardus eiro ekonomikas atjaunošanai.
• Sagaidāms, ka pirmos maksājumus dalībvalstis sāks saņemt jūlijā.
• EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pauda, ka atveseļošanas plāns spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.
• Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.
• 676,2 miljonus eiro no Latvijas plānā piešķirtajiem līdzekļiem atvēlēs klimata jomas mērķu sasniegšanai.
• 365,3 miljoni eiro paredzēti digitālās pārkārtošanās atbalstam.
• Nevienlīdzības mazināšanai plānoti 370 miljoni eiro.
• Ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām plānoti 196 miljoni eiro.
• Veselības aprūpei paredzēti 181,5 miljoni eiro.
• Likuma varas stiprināšanai plānoti 37 miljoni eiro.

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021. gada 30. aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās – klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Fon der Leiena slavē Latvijas piedāvāto plānu

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kas otrdien bija ieradusies vizītē Latvijā, uzsvēra, ka Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns ir izcils un labi sabalansēts.

Viņa teica, ka Latvijas plāns izpilda visus iepriekš kopīgi uzstādītos kritērijus, liekot uzsvaru ne tikai uz zaļu un digitālu transfromāciju, bet arī reģionālo un sociālo kohēziju, uz tādiem virzieniem kā sociālā iekļaušana, reģionālās atšķirības un investīcijas veselības aprūpē un cilvēkos.

“Esmu ļoti gandarīta, ka jūsu plāns paredz spēcīgas investīcijas un pozitīvas reformas, lai stiprinātu nacionālo veselības sistēmu. Domāju, ka no pandēmijas esam mācījušies daudz un līdzīgi secinājumi ir arī citās dalībvalstīs.

Desmit Latvijas slimnīcas saņems ļoti nepieciešamo finansējumu, lai spētu sniegt augstā kvalitātē veselības pakalpojumus visiem," vēsta EK priekšsēdētāja.

"Man personīgi kā ārstei ir liels prieks par ieguldījumiem veselības aprūpē un slimnīcās. Es zinu, cik tas ir svarīgi un kā tas uzlabos aprūpes pieejamību."

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja – plānots, ka pirmos avansa maksājumu pārskaitījumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sāks saņemt jau jūlijā, kad tiks pabeigti visi nepieciešamie sagatavošanās darbi. Pirmā nauda Latvijai – 236 miljoni – arī būs jau jūlijā.

Latvijas gadījumā kopējais avansa maksājuma apmērs ir 237,38 miljoni eiro, kas atbilst 13% no plāna apjoma. Kopumā Latvija turpmāko sešu gadu laikā saņems 1,826 miljardus eiro grantu veidā ekonomikas atjaunošanai.

Par labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem

Savukārt Urzula fon der Leiena sacīja: "Šodien Eiropas Komisija nolēma apstiprināt Latvijas atveseļošanas un noturības plānu mūsu bezprecedenta atveseļošanas plāna "NextGenerationEU" ietvaros. Lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas.

Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka "NextGenerationEU" spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem."

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Nauda mājokļu siltināšanai un sabiedriskā transporta attīstībai

Vienlaikus ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām (inovāciju pārvaldība, privātā sektora pētniecības un inovāciju veicināšana, ieguldījumi pētniecībā, augstākās izglītības un zinātnes pārvaldība, karjeras veidošana pētniecībā) plānoti 196 miljoni, veselības aprūpei (slimnīcas un ambulatorās aprūpes infrastruktūra, cilvēkresursi, noturība, sabiedrības veselība) paredzēti 181,5 miljoni eiro, bet likuma varas stiprināšanai (ekonomiskās noziedzības apkarošana, tieslietu nozares apmācības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, valsts pārvalde, iepirkumi) plānoti 37 miljoni eiro.

EK novērtējumā konstatēja, ka Latvijas plānā 38% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem tiks atvēlēti klimata jomas mērķu sasniegšanai. Plānā īpašs uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, paredzot investīcijas transporta tīklu modernizācijai Rīgas metropoles areālā.

Rīdziniekus pārsēdinās vilcienos - lielākās investīcijas infrastruktūrā saistās ar Rīgas reģiona transporta sistēmas "kapitālo remontu" par 295 miljoniem eiro. Tā ietvaros astoņas Rīgas un Pierīgas dzelzceļa stacijas [Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma, Carnikavā un Saulkrasti] tiks attīstītas kā mobilitātes punkti. Paredzēta arī septiņu jaunu baterijas vilcienu iegāde. 

Nozīmīgas investīcijas tiks arī valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem. Bet iecerētā elektrotīkla modernizācija, kam atvēlēti 80 miljoni eiro, ļaušot patērētājiem samazināt elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Par 158 miljoniem eiro tiks modernizētas 10 lielās slimnīcas un 40 ambulatoru pakalpojumu saņemšanas vietas.

Plānots arī uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un modernizēt elektrotīklus. Turklāt plānā ir ietverti pasākumi, kas ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām – ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un pret ugunsgrēkiem.

Pieejamāki mājokļi – nozīmīga atveseļošanas naudas daļa 248 miljoni eiro atvēlēti gan daudzdzīvokļu, gan publisko ēku renovācijai un siltināšanai. Plāna ietvaros plānots arī uzbūvēt līdz 700 zemu izmaksu īres dzīvokļu. Šim mērķim novirzīti 42,9 miljoni eiro.

Jābūvē platjoslas interneta tīkli

Tāpat EK secināja, ka Latvijas plānā 21% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēts digitālās pārkārtošanās atbalstam. Tiek plānotas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs un valsts pārvaldes digitalizēšanā.

Plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, atvieglojot Latvijas dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Ir iecerēts arī uzlabot digitālo infrastruktūru, izvēršot ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklus.

EK arī uzskata, ka Latvijas plāns aptver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas vai daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos.

Plānā paredzēts risināt problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde un uzņēmējdarbības vide.

Šo plānu var uzskatīt par visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi tas sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā minētajos pīlāros, pauda EK.

Jānovērš korupcija un interešu konflikti

Latvijas plānā ir ierosināti projekti septiņās Eiropai svarīgākajās jomās. Tie ir konkrēti investīciju projekti, kas risina visām dalībvalstīm kopīgas problēmas jomās, kurās iespējams radīt darbvietas un izaugsmi un kuras ir svarīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Piemēram, Latvija ir ierosinājusi 95 miljonus eiro atvēlēt digitālo prasmju pilnveidošanai, lai līdz 2026. gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes, skaidroja EK.

EK novērtējumā arī secināja, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara ievērojamu kaitējumu videi, līdz ar to ir ievēroti mehānisma regulas noteikumi.

Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt ES finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu.

Atveseļošanas nauda tiks ieguldīta arī valsts pārvaldes efektivitātes celšanā, iedzīvotāju un profesionāļu digitālo prasmju veicināšanā, kā arī augstskolu pārvaldības reformā.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni teica: "Latvijas atveseļošanas un noturības plāns ietver plašu reformu un investīciju kopumu, kas viesīs reālas pārmaiņas cilvēku dzīvē un uzņēmumu konkurētspējā."

Finanšu disciplīnas padomes ekspertu aprēķini liecina, ka plāns piecu gadu darbības laikā varētu vairot valsts budžeta ieņēmumus par vairāk nekā 500 miljoniem.

No kurienes nauda nāk un kā to atdot

Naudu iegūst EK, visu dalībvalstu vārdā aizņemoties starptautiskajos tirgos un izlaižot parāda vērtspapīrus. Pirms nedēļas EK izlaida pirmās obligācijas – tās bija 10 gadīgas obligācijas par 20 miljardiem – tirgū interese bija 7 reizes lielāka nekā bija piedāvājums un Eiropa šo naudu varēja aizņemties ļoti lēti. 

Nākamo 5 gadu laikā EK kopumā šādi plāno aizņemties ap 800 miljardiem eiro, no kuriem puse tiks dalībvalstīm dotāciju veidā. Tie, kam tas būs nepieciešams, varēs arī pieteikties lētiem aizdevumiem. 

Savukārt tie kas pērk šīs obligācijas, tie, kas aizdod Eiropai naudu – tās ir centrālās bankas, investīciju fondi, apdrošināšanas un pensiju fondi, arī komercbankas – pirmajā reizē pārsvarā visi bija Eiropas investori. 

Naudas atdošanai, visticamāk, tiks izmantotas trīs jaunas nodevas – divas saistītas ar CO2 un viena ar digitālo nodokli. Tas nākamajās trīs desmitgadēs varētu pieskaitīt pietiekami daudz līdzekļu, lai parādu atdotu. 

KONTEKSTS:

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.