Komisija uzsver, ka nekādā veidā neierosina aizliegt nevienu parfīmu, bet, ja alergēni konstatēti smaržās, sastāvs jāpārveido, aizstājot alergēnu ar citu vielu. Izpētīts, ka aptuveni viens līdz trīs procentiem Eiropas iedzīvotāju ir ādas alerģija no smaržvielām.
Uz jautājumu, kāpēc būtu jāmaina Eiropas Kosmētikas līdzekļu regula, Eiropas Komisija atbild - regulas aizliegto vielu saraksts nebija atjaunināts kopš 2003.gada. Šajā laikā parādījušās jaunas vielas, arī vielu modifikācijas. Turklāt audzis gan pašu smaržu, gan kosmētikas lietotāju skaits, un līdz ar to vairāk ir cilvēku, kuriem no smaržvielām var parādīties alerģiskas reakcijas.
„Tas ir liels skaits, ko ar regulu cenšas pasargāt no alerģiskām reakcijām.,” stāsta Kristīne Liepiņa no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā. Viņa norāda, ka saskaņā ar aplēsēm alerģiskas reakcijas var skart līdz pat 15 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju. Iecerētās izmaiņas attiecas uz tā dēvētajiem ādas alergēniem.
„Protams, Eiropas Komisija vēlas rast kompromisu, aizsargājot patērētāju tiesības uz veselību un tajā pat laikā saglabājot ražotāju tiesības ražot produktus un saglabāt tirgus daļu. Tiek meklēts kompromiss, lai patērētāju veselība neciestu un ražotāji neciestu. Tātad ir jābūt saprātīgam risinājumam, un par to arī notiek lielākās diskusijas,” skaidro Liepiņa.
Tiesa, diskusijas par atsevišķām vielām notiek jau gadiem, norāda Veselības inspekcijas pārstāve Maija Rumpētere. Ražotāji nav ieinteresēti, lai patērētājam viņu produkti raisītu alerģijas vai vēl smagākas reakcijas, tāpēc jau iepriekš viņi paši pēc savas iniciatīvas bija noteikuši ierobežojumus. Tagad Eiropas Komisija rosina trīs vielu aizliegšanu.
„Bet zinātniskā komisija, izanalizējot visus pieejamos pētījuma datus, konstatēja, ka ne visām vielām var noteikt drošas lietošanas robežu. Tādēļ ir nolemts trīs vielas aizliegt pilnībā. Atronols, hloratronols, HICC jeb lirāls. Tā ir sintētiska smaržviela, bet atgādina maijpuķīšu smaržu,” stāsta Rumpētere.
Rumpētere piebilst, ka HICC ražotāji lieto ļoti plaši, ne tikai kosmētikā, ziepēs, bet arī sadzīves ķīmijā un mazgāšanos līdzekļos. Viņa arī atgādina, ka patērētājam, kuram ir alerģija, kopējā ietekme summējas no dažādiem produktiem, šampūniem, ziepēm un krēmiem.
Latvijas Radio arī skaidroja, kā komersantus ietekmēs priekšlikums aizliegt šīs trīs vielas. Uzņēmumā „Dzintars” liels satraukums nevalda. Piemēram, divas no trim vielām, par kuru aizliegšanu tagad spriež, netiekot tīrā veidā izmantotas. Taču dažu odekolonu ražošanā tiek izmantota izejviela - ozolu sūna, kuras sastāvā ir trešā Eiropas Komisijas viela pieminētā atronols. Taču ļoti nelielā daudzumā.
Tāpat arī „Dzintars” pārstāve Elīna Lukjanoviča norāda, ka risinājumam par noteiktu vielu aizliegšanu vajadzētu būt apstiprinātam ar tiešajiem klīniskajiem testiem.
"Jābūt skaidriem pierādījumiem, ka tieši šīs vielas izraisa cilvēkos alerģiskās reakcijas, un šiem pierādījumiem vajadzētu būt prezentētiem apspriešanā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Bet, ievadot jaunos ierobežojumus un aizliegumus, būs nepieciešama receptūras korekcija, tas arī prasīs mums izmainīt sastāvu un izmainīt arī uz etiķetēm un futrāļiem," pauž Elīna Lukjanoviča.
Savukārt uzņēmumā „Stenders” savā ražošanā konkrētās izejvielas neizmanto, bet tās tiek izmantotas smaržvielu ražošanā.
"Stenders" mārketinga un komunikācijas vadītāja Baiba Čipa-Ziemele stāsta, ka „kaut kādā mērā tas skar un ietekmē arī mūs, jo mēs strādājam ar smaržvielu piegādātājiem”.
„Iespējams, viņiem nāksies mainīt formulas, izņemt šīs konkrētās vielas ārā. Iespējams, varētu paaugstināties produkcijas pašizmaksa, ja šīs smaržvielas kļūtu dārgākas. Un arī tas, ka mums laboratorijā nāksies veikt pētījumus, kā šīs jaunās, jau modificētās smaržvielas iestrādāsies produktā," atzīst „Stenders” pārstāve.
Bez trīs vielām, ko Eiropas Komisija iecerējusi aizliegt, tā arī plāno regulā vielu sarakstam pievienot vielas, kuras nav ieteicams izmantot, bet kuras nebūtu aizliedzamas.
