Neskatoties uz taupības pasākumiem un politiskā līmenī jau ilgāku laiku paustajiem aicinājumiem mazināt Eiropas Savienības, bet it īpaši eirozonas valstu parādu apjomus, pagaidām novērojama pretēja tendence. Par to liecina statistikas biroja „Eurostat” pirmdien publicētie jaunākie dati par valdību parādiem šī gada pirmajā ceturksnī. Gaidāms, ka tie sniegs papildu stimulu diskusijām kopienā saistībā ar aicinājumiem likt mazāku uzsvaru uz striktu taupību, bet vairāk pievērst uzmanību pūliņiem veicināt ekonomisko izaugsmi.
Eirozonas parādu nasta joprojām ievērojami pārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto 60% atzīmi. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās valdības parāds eirozonā bija 92,2% no iekšzemes kopprodukta. Tas pārsniedz 2012.gada nogalē konstatēto līmeni, bet gada griezumā ir pieaudzis par 4 procentpunktiem.
Vissmagāk klājas Grieķijai, kuras parlaments vēl aizvadītajā nedēļā apstiprināja jaunus taupības pasākumus, kas paredz tūkstošiem valsts sektorā strādājošo atlaišanu. Tur parāda līmenis pārsniedzis 160% no IKP. Aiz Atēnām seko monetārās savienības trešā lielākā ekonomika Itālija, kur valsts saistības sasniegušas 130% no IKP. Tālu neatpaliek arī Portugāle, kuru pēdējā laikā vajā iekšpolitiskā nestabilitāte, kā arī Īrija.
Dati liecina, ka eirozonas lielākajai ekonomikai un vilcējspēkam Vācijai valsts parāda līmenis, salīdzinot ar ceturksni iepriekš, ir nedaudz samazinājies, tomēr joprojām saglabājas aptuveni 81% no IKP apmērā un pārsniedz Māstrihtas kritērijus. Tikmēr Francijā, kas saskārusies ar ekonomisko stagnāciju, valsts saistībām ir tendence pieaugt, un šobrīd tas ir gandrīz 92% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā ierasts, Igaunijā ir salīdzoši mazākais valsts parāda līmenis - vien 10%. No eirozonas valstīm, pirmajā ceturksnī saistību līmeni samazināja vien Vācija un mūsu ziemeļu kaimiņvalsts. To sociālajā tīklā Twitter uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, piebilstot, ka iepriekš parādu gan nācās palielināt, lai ar iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā glābtu grūtībās nonākušas valstis.
Parāda īpatsvars attiecībā pret IKP pieaudzis arī Eiropas Savienībā līdz gandrīz 86%. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka Latvija bijusi tā valsts, kurai parādsaistības izdevies samazināt visstraujāk - gada griezumā par 5 procentpunktiem. Pirmajā ceturksnī parāds bija aptuveni 40% no IKP, kas ir piektais zemākais Eiropas Savienībā.
