Sarunas ritējušas ļoti smagi, jo aizdevējus neapmierina Grieķijas budžeta taupības piedāvājumi. Zināms, ka sarunas turpināsies sestdien.
“Vēl nav par vēlu Grieķijai piekrist aizdevēju prasībām,” tā pēc sarunām norādījis eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
Spriedze ir milzīga, jo jau otrdien, 30. jūnijā, ir pēdējais brīdis, kad Grieķijai ir jāsaņem nauda, lai varētu atdot parādu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Eirozonas finanšu ministri nedēļas laikā tikušies jau četras reizes, un vienmēr sarunas beigušās bez iznākuma, tā arī šoreiz. Grieķijas valdība, ko sanāksmē pārstāv finanšu ministrs Janis Varufakis nepiekrīt aizdevēju prasībām, kas vēlas vēl lielāku taupību apmaiņā pret Grieķijai tik ļoti svarīgajiem 7,2 miljardiem eiro, kas valstij nepieciešami līdz otrdienai, lai varētu samaksāt daļu parāda Starptautiskajam Valūtas Fondam un turpināt dzīvot.
Grieķija nepiekrīt vēl vairāk samazināt pensijas, kā arī atteikties no pabalstiem tiem sirmgalvjiem, kas saņem salīdzinoši viszemākos ikmēneša ienākumus, bet aizdevēji prasa vēl mazināt budžeta izdevumus kopumā, papildus tai naudai, ko iegūtu, ceļot nodokļus. Grieķi nepiekrīt arī pievienotās vērtības nodokļa celšanai medikamentiem, elektrības maksājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī pieprasa parāda atmaksas atvieglojumus, kurus aizdevēji pat nepiedāvā.
Tūlīt pēc sanāksmes Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis šķērsoja zāli, kurā sapulcējušies vairāki simti žurnālistu, kuri seko līdzi gan Grieķijas sarunām, gan Eiropas Savienības līderu sanāksmei, taču viņš neapstājās un nesniedza komentārus pat daudzu mediju mirklī ieskauts.
Eksperti lēš - ja vienošanos nepanāk līdz mēneša beigām, kas jau ir pēc dažām dienām, Grieķija tiešām var bankrotēt, būs spiesta izstāties no eirozonas, kas negatīvi ietekmēs visu vienotās valūtas zonu kopumā, kā arī pašu eiro.
Analītiķi norāda, ka patlaban starp Grieķiju un aizdevējiem notiek spēka spēle – kurš kuram piekāpsies.
Vairāku valstu vadītāji nav skopojušies ar publisku kritiku. Itālijas premjerministrs Mateo Renzi sacījis, ka liela daļa Eiropas sabiedrības cer, ka nākamā būs pēdējā Grieķijas nedēļa eriozonā.
Ar satraukumu sarunām Briselē līdzi seko daudzu Grieķijas iedzīvotāji. Jaunākās aptaujas vēsta, ka lielākā daļa grieķu joprojām vēlētos palikt eirozonā.
Jau vēstīts, ka sarunās ir minēta arī Grieķijas izstāšanās no eirozonas. To, vai šāda varbūtība pastāv, ir ārkārtīgi grūti prognozēt, taču vismaz neoficiālās sarunās tas netiek izslēgts. Lai gan šis ir scenārijs, ko gan Grieķijas valdība, gan arī Eiropas Savienības institūcijas un pasaules tirgi gribētu vismazāk.
Grieķijai 7,2 miljardu eiro lielais aizdevums ir jāsaņem tuvāko sešu dienu laikā, pretējā gadījumā Grieķijai nebūs naudas, ko samaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un tajā pašā laikā turpināt normālu dzīvi. Tā ir neapskaužama situācija, kurā faktiski Grieķija tiešām ar vienu roku saņem, ar otru dod prom.
Teorētiski SVF arī varētu izdarīt izņēmumu un pagarināt parāda atdošanas laiku, taču tas būtu nelāgs precedents, ko varētu izmantot citi, un tas, kas patlaban notiek, faktiski ir spiediena spēle: kurš izturēs – Grieķija vai aizdevēji.
Jau vairākus mēnešus, kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.
