Mājasdarbs - pirmie reformu soļi
Eirozonas finanšu ministri ir lēmuši, ka Grieķijai ir jāizpilda visi tās dotie solījumi – jāgriež pensijas, jāceļ nodokļi un jāveic virkne reformu, ko tā ir apsolījusi savā jaunajā piedāvājumā, lai saņemtu pretī vairāk nekā 50 miljardu eiro nākamajos trīs gados. Un šis mājas darbs ir jāizdara ekstrēmi īsā laikā - līdz trešdienai, kad eirozonas finanšu ministri atkal nāks kopā ārkārtas samitā Briselē, lai izvērtētu, kā šis mājas darbs ir pildīts.
Eiropas Komisijas viceprezidents un par eiro atbildīgais Valdis Dombrovskis, kurš arī piedalās sarunās, stāsta, ko no Grieķijas sagaida: „Eirogrupa savā divas dienas ilgušajā sanāksmē faktiski noteica priekšnoteikumus, kuriem izpildoties, varētu pieņemt lēmumu par sarunām attiecībā uz trešo Grieķijas programmu. Pašreiz būtiskākais, lai Grieķijas puse parāda savu nodomu nopietnību un lai sāk īstenot solītās pārmaiņas.”
Viens no pirmajiem Grieķijas soļiem būtu vairāku būtisku lēmumu pieņemšana parlamentā, piemēram, attiecībā uz PVN, pensiju reformām. Tāpat aprakstīti vēl citi pasākumi, kas jāīsteno līdz sarunu sākšanai un to gaitā.
Taujāts, vai Grieķija šādu programmu spējīga izpildīt, Dombrovskis atzīst, ka pēdējais pusgads valstij bijis ļoti smags: „Valdības nepārdomātās politikas dēļ Grieķija no samērā straujas ekonomiskās izaugsmes – vēl nesen Eiropas Komisija prognozēja 2,5% izaugsmi -, tad tagad tiek prognozēta recesija. Līdz ar to ekonomika valstī ir būtiski pasliktinājusies. Arī Grieķijas valdības bieži vien nepārdomātie un konfrontējošie izteikumi un rīcība mazinājusi tai uzticību.”
Turklāt laika vairs neesot daudz, jo ekonomika pasliktinās, Grieķija slīkst recesijā un maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam netiek veikts.
Laika ir ļoti maz, bet to ir iespējams īstenot, uzskata Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”): „Domāju, ka šie priekšlikumi viņiem ir sen uz galda un skaidri zināms, kas un kā jādara. Termiņš ir saspringts. Bet bija pieci mēneši līdz tam, lai strādātu.”
Īpaši uzsver uzticību, un atlaides nesola
Eirogrupas līderis, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms īsā paziņojumā medijiem lika saprast, ka joprojām galdā ir daudz jautājumu, kurus tagad pārņem Eirozonas valstu vadītāji: „Mēs esam nogājuši garu ceļu. Vismaz pāris lielas problēmas joprojām ir neatrisinātas. To visu mēs tagad nododam eirozonas valstu vadītāju rokās.”
Briselē īpaši uzsver uzticību, proti, ka eirozona nav īsti gatava uzticēties, vai Grieķija solīto pildīs, tādēļ pirms piekrist sarunām par aizdevumu grib redzēt konkrētus rezultātus.
Premjeres Laimdota Straujuma („Vienotība”), kura eirozonas valstu līderu sarunās pārstāv Latviju uzskata, ka Grieķijai nav jādod atlaides: „Man personīgi tas ir uzticamības jautājums, jo Latvija nav gatava dot grantus. Cik man zināms, tad tā procedūra ir, ka Eirogrupas finanšu ministri vēl izskatīs šo uzlaboto priekšlikumu. Tad varēs runāt par sarunu sākšanu.”
Vēstīts, ka Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks atcēla visas Eiropas Savienības valstu samitu, atstājot tikai Eirogrupas līderu tikšanos. Līderiem būtībā ir jāapstiprina eirozonas finanšu ministru lemtais. Jau pirms sanāksmes bija manāms, ka līderi ir noskaņoti dažādi.
Vienošanās par Grieķijas valdības tālākajiem darbiem, kas jāapstiprina eirozonas valstu vadītājiem, kā galīgo punktu paredz arī iespējamu ātru izstāšanos no vienotās valūtas grupas. Taču pret šo ieceri daudzi iebilst.
Vēl pirms sanāksmes sākuma Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstīja, ka darīs visu, lai Grieķija paliktu eirozonā, piebilstot, ka tas nenozīmē, ka Grieķijai nebūtu jāīsteno reformas. Un tas esot ārkārtīgi svarīgi, un viņš centīsies panākt risinājumu, cik ātri vien iespējams. Olands gan piekrita, ka Grieķijai joprojām ir jāveic reformas.
Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junekrs sacīja īsi – „Es tik ilgi cīnīšos par vienošanos, kamēr tā būs”.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele pauda, ka "vienošanās netiks noslēgta par katru cenu". Kā lēš daudzi eksperti, Merkele šajā samitā ir visgrūtākajā situācijā. Viņa nevēlas mīkstināt prasības pret Grieķiju, jo Vācija allaž ir bijusi stingra, bet arī nevēlas ieiet vēsturē kā politiķe, kas izmetusi Grieķiju no eirozonas.
Svētdien notiekošās sarunas ir turpinājums sestdien iesāktai finanšu ministru sanāksmei, ka gan pēc deviņām stundām beidzās bez rezultātiem.
Vēstīts par iepriekšējām Grieķijas sarunām, kas ir pārtrūkušas, tādējādi pēdējais 7 miljardu eiro lielais aizdevums palicis nesaņemts un parāda atmaksas termiņi Starptautiskajam Valūtas fondam sen nokavēti.
Grieķija no aizdevējiem tagad prasa 53,3 miljardu eiro vērtu jaunu palīdzību nākamajiem trim gadiem, ar kuriem palīdzētu sakārtot finanšu situāciju. Lielākā summa nāktu no Eiropas Savienības jaunā Stabilitātes mehānisma, kas ir nesen izveidots fonds, īpaši krīzes gadījumiem, kurā pašas dalībvalstis ir iemaksājušas naudu, bet daļu piešķirtu Starptautiskais Valūtas fonds.
