Eirozonas finanšu ministru sarunu fokusā - Grieķija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Garas nakts gaidās Briselē pulcējas eirozonas finanšu ministri. Šodien paredzēts risināt Grieķijas prasības mīkstināt aizdevuma nosacījumus. Pēdējās dienās notikušas tehniskas sarunas ar Grieķijas un eirozonas pārstāvjiem, taču vairums ministru ir skeptiski, ka izdosies būtiski pavirzīties uz priekšu. Arvien neizslēdz arī Grieķijas izstāšanos no eiozonas.

Grieķija ir eirozonas finanšu ministru sarunu fokusā. No Atēnām Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir ieradies ar vairākiem priekšlikumiem, kurus jau plaši apsprieduši arī mediji, proti, lai starptautiskie aizdevēji pārskatītu programmu un veiktu izmaiņas nosacījumos. Grieķijas jaunā kreisi radikālā valdība vēlas iegūt pagaidu finansējumu no Eiropas Savienības, lai rudens pusē spēkā stātos reformu vienošanās bez taupības pasākumiem. Grieķija arī uzstāj, ka tai ir jāpaaugstina minimālā alga un jāatceļ nepopulārais nekustamā īpašuma nodoklis, taču tas ir pretrunā ar aizdevēju nosacījumiem.

Patlaban vairums eirozonas līderu ir ļoti skeptiski par to, ka viņiem izdosies vienoties ar Grieķiju par šīm prasībām. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kuru Grieķijas mediji kariķējuši, atainojot nacistu formas tērpā, ierodoties sanāksmes namā Briselē atzina, ka viņam ir žēl grieķu, kuri ievēlējuši bezatbildīgu valdību. Skeptisks par sarunām bija arī Slovākijas finanšu ministrs Peters Kažimirs, kurš arī neizslēdza, ka Grieķija jau pēc 28. februāra, kad oficiāli beigsies aizdevuma programma, varētu no eirozonas izstāties.

Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka būtisku progresu šajās sarunās nesagaida, taču par Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas grupas bija piesardzīgs: „Jāpieturas pie reformas mērķiem. Un visas valstis, kas bija starptautisko institūciju  programmā, agri vai vēlu pierādījušas, ka, pieturoties pie reformām, notiek arī ekonomiskie uzlabojumi.”

Grieķijas aiziešana nav Eiropas Komisijas interesēs, taču no līdzšinējiem nosacījumiem atkāpties negatavojamies, Latvijas Radio sacīja arī Eiropas Komisijas vViceprezidents un par eiro atbildīgais Valdis Dombrovskis:

„Tas nav scenārijs, uz kuru koncentrēties Eiropas Komisijai. Ja no visām pusēm būs politikā griba un gatavība pildīt savas saistības, tad mums šādi scenāriji nebūs jāapskata.”

Saskaņā ar aptaujām vairāk nekā 70% grieķu atbalsta kreisi radikālās valdības izvirzītās prasības starptautiskajiem aizdevējiem un arī uzskata, ka tai izdosies tās panākt.

Jāatgādina, ka Grieķija krīzes dzēšanai ir aizņēmusies 240 miljardu eiro.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti