Eirozonas finanšu ministru sarunas par Grieķijas aizdevumu beidzas bez rezultāta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta.

Pēdējās dienās notikušas tehniskas sarunas ar Grieķijas un eirozonas pārstāvjiem, taču vairums ministru jau iepriekš bija skeptiski noskaņoti par to, ka izdosies būtiski pavirzīties uz priekšu.  

Pirmdienas sarunās vienošanās nav panākta, jo nedz Grieķija, nedz ES nepiekāpās un nepiekrita otras puses prasībām.  

Eirozonas līderis Jerūns Deiselblūms medijiem Briselē sacīja, ka sarunām atvēlamais maksimālais laiks ir šī nedēļa. Eirozonas finanšu ministru ārkārtas sanāksmi varētu sasaukt piektdien.

Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.

No Atēnām Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis bija ieradies ar vairākiem priekšlikumiem, kurus jau plaši apsprieduši arī mediji, - lai starptautiskie aizdevēji pārskatītu programmu un veiktu izmaiņas nosacījumos. Grieķijas jaunā kreisi radikālā valdība vēlas iegūt pagaidu finansējumu no Eiropas Savienības, lai rudens pusē spēkā stātos reformu vienošanās bez taupības pasākumiem. Grieķija arī uzstāj, ka tai ir jāpaaugstina minimālā alga un jāatceļ nepopulārais nekustamā īpašuma nodoklis, taču tas ir pretrunā ar aizdevēju nosacījumiem.

Eiropas Savienības valstu finanšu ministri centās vienoties par atbildi Grieķijas uzstājīgajai prasībai izsniegt kārtējo aizdevuma daļu un pārskatīt nosacījumus ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Otrdien to izskatīs Eiropas Savienības valstu finanšu ministru kopējā apspriedē, kuru vadīs prezidētājvalsts  Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs. Tradicionāli dienu iepriekš tiekas eirozonas valstu finanšu ministri. Šajā grupā noteicēja ir Vācija, un līdz šim  Berlīnes nostāja bijusi pilnīgi skaidra – Atēnām nav cerību panākt savu.  

Šīs nedēļas finanšu ministru apspriedei Grieķija gatavojās īpaši rūpīgi. Premjers un finanšu ministrs apbraukāja visas Grieķijas sabiedrotās un tradicionāli labvēlīgās valstis, kā arī Eiropas politikas smagsvarus. Tomēr ietekmīgā eirozonas dalībvalsts Vācija nav mainījusi savu uzstādījumu. Berlīne saka „nē” jebkādiem mēģinājumiem pārskatīt vienošanos ar aizdevējiem. Būtībā vienīgais, ko tā gatava pārskatīt, ir aizdevēju apzīmējums “Troika”. Tā vienošanās tekstā saukts Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka.

Arī Latvija atbalstot Vācijas uzstādījumu. Pagājušajā nedēļā Grieķijas premjers Aleksis Ciprs tikās ar Latvijas premjerministri Laimdotu Straujumu („Vienotība”). Lai kā grieķi apelē pie tautas mandāta, kas viņiem dots demokrātiskās vēlēšanās, Latvija un citas Ziemeļeiropas valstis atgādina, ka arī tajās valda demokrātija, bet saistības jāpilda un reformas jāīsteno.

Sākot eirozonas valstu pārstāvju jeb eirogrupas tikšanos, šoreiz skarbo vēsti Atēnām pauda Austrija.

„Ir konkrēti ierosinājumi, kurus pēdējā eirogrupas ministru sapulcē prezentēja Grieķijas finanšu ministrs. Tomēr tie ir vairāk piemēroti nākotnes programmai, nevis tai, par kuras pagarinājumu runājam šobrīd. Ir jāskatās patiesībai acīs, taču mūsu Grieķijas kolēģi to pagaidām nedara. Viņi vēl arvien vairāk šķiet vēlēšanu, nevis darba režīmā. Un ir degoša nepieciešamība vienoties par programmas pagarinājumu, jo Somijā jaunu vēlēšanu dēļ tiek atlaists parlaments, tādēļ vienošanās jāpanāk vēl šonedēļ,” pauda Austrijas finanšu ministrs Hans Jorgs Šellings.

Daudz pretimnākošāka ir Eiropas Savienības dienvidu daļa, kur vadošā valsts ir Francija.

„Mums nepieciešams, lai Grieķija justos labi Eiropā - jaunā Grieķija ar tās jauno valdību. Un mums vajadzīgs, lai Eiropa justos labi ar Grieķiju. Jo kāda gan būs jēga vienotās eiro valūtas zonai, kuras attīstības grūtības cenšamies pārvarēt un kurai būtu jāaug, ja tā sāks sarukt? Tā būtu pirmā nozīmīgā politiskā neveiksme Eiropai, Eiropas ideāliem un mūsu kopējiem centieniem panākt, ka Eiropa plaukst un zeļ. Un tā, protams, būtu ārkārtīga neveiksme Grieķijai, tās ļaudīm, kuri jau cieš un veikuši neiedomājamu piepūli pēdējo piecu gadu laikā. Piepūli, kas, iespējams, ir bijusi pārāk liela viņu spēkiem,” pauda Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns.

 Atbilstoši Grieķijas dumpinieku tandēma -  premjerministra Alekša Cipra un viņa labās rokas, finanšu ministra Jana Varufaka - plānam Grieķijai tūlītēji nepieciešami septiņi miljardi šā brīža parādmaksājumu segšanai. Ar to pietiktu pāris mēnešiem, kuru laikā būtu jāvienojas par izmaiņām 240  miljardus eiro lielā parāda atmaksai.

Un pat par spīti patiesības aukstajai dušai no Vācijas vadības, kā arī svētdienas atvēsinošajai Grieķijas premjera telefonsarunai ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, Atēnas uz sarunām ieradušās ar nesatricināmu pārliecību, ka viss izdosies.

Jau vēstīts, ka Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. 

Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši   2010.gadā.  Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.  

ES saskata maz izredžu panākt ar Grieķijas jauno valdību galīgu vienošanos, lai atrisinātu valsts parādsaistību krīzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti