Eirozonas ekonomiku aicina stimulēt ar strukturālām reformām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai arī lielākās problēmas eirozonas valstīs ir aiz muguras, kopējā izaugsme joprojām ir vāja. Īpašas bažas par iespējamiem nākamajiem satricinājumiem rada pēdējās satraucošās ziņas no vadošajām  eirozonas ekonomikām - Vācijas un Francijas.

Kādas mācības gūtas pirms dažiem gadiem piedzīvotajā ekonomikas krīzē un vai izdarīti visi vajadzīgie secinājumi, to piektdien Rīgā sprieda vadošie Eiropas baņķieri.  

Vēl nesen par eirozonas rūpju bērniem tika uzskatītas Dienvideiropas valstis, bet tagad pieaug bažas par Eiropas flagmaņu - Vācijas un Francijas ekonomisko veselību. Francija jau stagnē. Izaugsme palēninājusies arī Vācijā. Lai izvairītos no jauniem satricinājumiem un stimulētu ekonomiku, Eiropas Centrālā banka kārtējo reizi samazinājusi eiro aizdevumu likmes.

Nesen Vāciju izmantot "lētos kredītus" aicināja arī Starptautiskais Valūtas fonds. Pašā Vācijā gan ir cita pārliecība.

Vācijas Bundesbankas prezidents Jenss Vīdemans norādīja, ka „kopējais valsts parāds ir divu triljonu eiro apmērā, savukārt demogrāfijas slogs Vācijai jau tuvākajos gados liks nopietni izsvērt savas finanses, un šādā perspektīvā sabalansētais budžets ir labākā izvēle valsts ekonomikai”.

Līdztekus likmju pazemināšanai Eiropas Centrālā banka nolēmusi iegādāties arī privāto kompāniju vērtspapīrus. To, ka vēl nesen pazeminātās eiro procentu likmes nav devušas vajadzīgo efektu pārliecināti arī Eiropas Centrālās bankas pārstāvji.

„Negaidiet, ka visu atrisinās monetārā politika. Jā, ir apņemšanās no ECB vadības spert nekonvencionālus soļus, ja tie ir nepieciešami. Tomēr tā ir ilūzija, cerēt, ka visu var nokārtot ar monetāro politiku,” uzsvēra ECB valdes loceklis Benuā Kerē.

Pagaidām Eiropas Centrālā banka negatavojas piemērot jaunus ekonomikas stimulēšanas instrumentus un raudzīsies kādu rezultātu dos jau pieņemtie lēmumi. Finansisti gan norāda, ka šobrīd izšķirīgi lēmumi jāpieņem valstu valdībām.

„Daudz ko var panākt ar strukturālajām reformām un produktivitātes celšanu. Te daudz kas atkarīgs no valdības. Tas ir gan par investīciju piesaisti, gan par reformām,” norādīja Kerē.

Lai arī vēl otrā ceturkšņa eirozonas ekonomikas rādītāji bija vāji, eksperti ir pārliecināti, ka situācijas uzlabojumi būs vērojami gada otrajā pusē. Nopietnu grūdienu Eiropas ekonomikas izaugsmei varētu dot brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, tiesa, līdz tā galīgai parakstīšanai nāksies pagaidīt vismaz pāris gadu.

Jau ziņots, ka Eiropas centrālā banka septembra sākumā vēlreiz pazemināja bāzes procentu likmi no 0,15% līdz 0,05%, cenšoties stimulēt ekonomiku un izvairītos no deflācijas eirozonā. ECB cenšas restartēt Eiropas ekonomiku, jo ražošanas apjomi sarūk un inflācija eirozonā samazinājusies līdz 0,3%.

Tomēr tas pārsteidzis analītiķus un investorus, kas prognozēja, ka likmes tiks saglabātas nemainīgas. ECB lēmums izraisīja tūlītēju eiro vērtības kritumu līdz 13 mēnešos zemākajam līmenim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti