Eirozona un Grieķija panāk vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanas kārtību

Pirmdienas rītā eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība ir panākuši vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu, kas tiks saņemti gadījumā, ja Grieķija līdz trešdienai pieņems virkni likumu, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares. Tādējādi Grieķija gūst tiesības saņemt līdz 86 miljardiem eiro.

Vienošanās paredz, ka Grieķijas valdība līdz trešdienai ir jāpieņem virkne likumu, kas nodrošinātu, ka Grieķija griezīs pensijas, cels nodokļus, piekritīs trasta fondā Luksemburgā glabāt iespējamai privatizācijai paredzētus aktīvus 50 miljardu eiro vērtībā, lai to pārdošanas ieņēmumus izmantotu parādu nomaksai, kā arī neiebildīs, ka daļu no glābšanas naudas piešķirs Starptautiskais Valūtas fonds.

LTV korespondente Ilze Nagla skaidroja, ka puse no naudas, ko iegūs privatizācijas rezultātā, plānots investēt ekonomikas atveseļošanai, 25% plānots atvēlēt banku sistēmas rehabilitācijai, bet 25% - parāda atmaksai. 

"Lai uzsāktu sarunas ar Grieķiju, Latvijā ir nepieciešams valdības mandāts. Taču es uzskatu, ka mums ir jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu komisija un Eiropas lietu komisija," norāda premjere un paredzams, ka arī citās eirozonas valstīs būs līdzīgi mehānismi jauna aizdevuma sniegšanai Grieķijai.

Ar iznākumu Latvija var būt apmierināta, uzskata Straujuma, jo vienošanās ir novērsusi daudzus iespējamus draudus. Premjere norāda, ka nav zināms, kādas būtu sekas, ja Grieķija izietu no eirozonas.

Nauda no starptautiskajiem aizdevējiem Grieķijai ir nepieciešama banku stabilizēšanai un parādu atmaksāšanai kreditoriem, jo, kā skaidro eksperti, savai iztikšanai un dzīvošanai Grieķijai nauda kasē pietiek, jo, ceļot nodokļus pēdējos gados un jau veicot dažādas reformas, tā ir izveidojusi uzkrājumus, taču tai nav naudas parādu atmaksai un vēl ir nepieciešami līdzekli banku nodrošināšanai, kas pēdējā laikā pamatīgi cietušas tādēļ, ka valdībai nespējot rast vienošanos ar aizdevējiem ļoti daudzi noguldītāji masveidā iztukšoja savus kontus.

Šo palīdzības naudu iegūtu no jaunizveidotā Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas ir nesen izveidots fonds, īpaši krīzes gadījumiem, kurā pašas dalībvalstis ir iemaksājušas naudu. Taču līdzekļus neņemtu no fonda tieši, bet gan ar tiem garantētu Grieķijai aizdoto summu, kuru eirozonas valstis aizņemtos starptautiskajos tirgos, savukārt, Grieķija šo summu atmaksājot ar noteiktiem procentiem segtu no tirgiem iegūto palīdzību. Un tieši šā iemesla dēļ ir tik lielas naudas summas, pastāv bažas un šaubas un vēlme nodrošināties, ka Grieķija tiešām šo parādu atdos. Ja Grieķija, neveicot reformas un apstiprinot tās ar likuma spēku atkal naudu nespēs atdot, tad zaudētājas būs pašas eirozonas valstis, kurām no fonda iemaksātās naudas, un būtībā tas nozīmē no saviem līdzekļiem būs starptautiskajiem tirgiem jāatmaksā Grieķijas parādi.

"Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, bet būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus,” jau pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks, brīdinot, ka Grieķijai būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.

„Nosacījumi būs stingri. Būs vajadzīgs apstiprinājums vairākos nacionālajos, ieskaitot Grieķu parlamentu, balsojums, kas formāli atļaus sākt sarunas par aizdevumu. Taču lēmums Grieķijai ļauj atgriezties uz ceļa ar Eiropas partneru atbalstu,” piebilda Tusks.„Viss ir gatavs, lai Eiropas Stabilizācijas mehānisms sāktu darboties un Grieķijā notiktu nopietnas reformas un tā saņemtu finansiālu atbalstu,” sacīja Tusks.

Savukārt, skaidrojot, kādēļ līderiem pie sarunu galda vajadzēja tik garas stundas, sacīja eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms. „Uzticība bija galvenā problēma, taču mēs pamatīgi pievērsāmies arī reformu jautājumiem, fiskālo situāciju, parādiem, finansējuma nepieciešamībai. Pieliekot lielas pūles mēs spējām par to vienoties,” norādīja Deiselblūms.

„„Grexit” nebūs,” pēc sanāksmes sacījis Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, atsaucoties uz iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele savos izteikumos bijusi atturīgāka, norādot, ka „šis ceļš būs ilgs, un, spriežot pēc šīs nakts sarunām, grūts,” teica Merkele.

Savukārt Grieķijas premjers reportieriem pēc ļoti garajām un smagajām sarunām teica, ka Grieķija ir izcīnījusi „smagu kauju”, ir ieguvusi iespēju restrukturizēt parādus un apliecināja cieņu Eiropai. „Vienošanās ir smaga, bet mēs novērsām valsts aktīvu aizplūšanu uz ārzemēm,” teica Ciprs. „Mēs novērsām finansiālās nožņaugšanas plānu un banku sistēmas sabrukumu,” piebilda Grieķijas premjers. Taču Cipram būs jāskaidro Grieķijas iedzīvotājiem, kāpēc valstij tomēr būs jāievēro vēl viens taupības režīms.

Vienošanās detaļas nav zināmas. Taču, kā vēsta Latvijas Radio, tie varētu būt smagi taupības pasākumi, kurus ieviešot, Grieķija iegūst 86 miljardus eiro triju gadu laikā.

Vienošanās panākta pēc 16 stundu gara sarunu maratona, kas sākās svētdien. Tādējādi ir noslēgusies sešu mēnešu ilgā cīņa starp Grieķijas valdību, kad tās vadību pārņēma Ciprs.

Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) 8.jūlijā saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 13.jūlijā nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Savukārt svētdien, 12.jūlijā, ES nolēma Grieķijai vēl laiku līdz trešdienai.

5.jūlijā Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.

Kā Grieķijas ekonomika iekrita bezdibenī?

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti