Jau novembrī „Eurostat” dati liecināja, ka eirozonā pēc trīs gadu pārtraukuma atkal ir iestājusies ekonomikas recesija. Iekšzemes kopprodukts (IKP) bija krities divus ceturkšņus pēc kārtas- vispirms par 0,2%, tad par 0,1%.
Ceturtdien publicētie dati liecina, ka arī aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni monetārās savienības IKP kritās vēl straujāk- par 0,6%. Līdzīgas tendences novērojamas arī Eiropas Savienībā kopumā. Situācija bija pasliktinājusies četrās eirozonas lielākajās ekonomikās- Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.
Gan Vācijai, gan Francijai ceturksni iepriekš bija izdevies uzrādīt nelielu izaugsmi, bet gada nogalē to IKP kritās par attiecīgi 0,6% un 0,3%. Galvenokārt tāpēc, ka samazinājušies eksporta apjomi. Vismaz attiecībā uz kopienas lielāko ekonomiku Vāciju, daļa analītiķu prognozē, ka drīzumā valsts IKP varētu atkal atgriezties uz izaugsmes takas. Par to liecina, piemēram, dati par uzņēmēju pārliecības indeksu, kas sasnieguši labākos radītājus kopš krīzes sākuma. Pati Berlīne pērn gan samazināja šī gada IKP prognozi līdz 1% izaugsmei, kā vienu no iemesliem minot eirozonas krīzi.
Runājot par Franciju prognozes gan nav tik cerīgas. Ņemot vērā pēdējā ceturkšņa kritumu, bet visa gada laikā ekonomikas izaugsme kopumā bijusi nulle, bažīgs ir arī Francijas finanšu ministrs. Pjērs Moskovisi ceturtdien atzina, ka „ekonomiskā situācija nav laba”, un ka dati ir uztraucoši. Iepriekš Parīze bija prognozējusi, ka valsts IKP šogad pieaugs par 0,8%, kaut gan daudzi to uzskatīja par pārāk optimistisku pieņēmumu. Arī Moskovisi tagad atzīst, ka valdībai prognozi nāksies pārskatīt.
Tostarp arī Eiropas Centrālā banka šodien paziņoja, ka tās aptaujātie analītiķi pazeminājuši savas prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi gan 2013.gadam, gan 2014.gadam. Eksperti paredz, ka šogad monetārās savienības ekonomika iestigs un nepieaugs nemaz, pretstatā iepriekš prognozētajai pieticīgai izaugsmei 0,3% apmērā. Galvenais iemesls prognozes pazemināšanai ir tas, ka aizvadītā gada nogalē ekonomikas aktivitātes attīstība bija vājāka, nekā gaidīts. Savukārt nākamgad eirozonas IKP pieaugšot par 1,1%, kas arī ir nedaudz mazāk salīdzinot ar iepriekšējo prognozi.
