Latvija pievienojas eirozonai laikā, kad tā guvusi mācību no krīzes, un ir uzcēlusi un joprojām veido ap sevi dažādus tā dēvētos ugunsdrošības aizsargmūrus, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Proti, veido institūcijas un fondus, kuros valstis pašas iemaksājot, nodrošinātu sev rezerves problēmu gadījumos.
Latvijai, pievienojoties šajā jaunajā situācijā ir automātiski jākļūst, piemēram, par Eiropas stabilitātes mehānisma dalībnieci un jāiemaksā daļa fondā, no kura smelties finanšu problēmu gadījumā. Eiropas stabilitātes mehānisma vadītājs Klauss Reglings sarunā ar Latvijas Radio stāsta, cik lielas Latvijas iemaksas būs un kā tās noteiks. „Eiropas stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ir jāfinansē organizācijas kapitāls. Tas ir liels, jo mēs vēlamies nodrošināt patiešām vērā ņemamu atbalstu dalībvalstīm un būt patiešām uzticams aizsargmūris, kas pārliecinātu arī finanšu tirgus. Mūsu kopējais kapitāls ir 700 miljardu eiro, no kuriem 80 miljardi eiro jau ir dalībvalstu iemaksāti. Latvijai, kad tā pievienosies, būs jāiemaksā 1,94 miljardi eiro, no kuriem 221 miljons eiro ir jāiemaksā uzreiz, bet pārējo daļu Latvija iemaksās piecās kārtās. Šo katras valsts daļu nosaka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas kritērijiem, un tas ir maksājums, par ko panākta vienošanās sarunās ar Latviju," klāsta Reglings.
Pirms Latvija pievienosies Eiropas stabilitātes mehānismam, par to saskaņā ar procedūru, būs jābalso Latvijas parlamentam. Saeimas balsojums gaidāms janvārī. „Parlamentam ir jāapstiprina valsts pievienošanās un jāratificē Eiropas stabilitātes mehānisma līgums. Tā ir darījušas arī visas pārējās eirozonas valstis. Tas ir starptautisks līgums, uz kura mēs balstām savu darbu. Latvijas amatpersonas un finanšu ministrs, ar kuru esmu bijis kontaktā, ir pārliecināts, ka balsojums būs pozitīvs, un es arī ļoti ceru, ka tā būs. Jo tas ir gan Latvijas, gan arī eirozonas interesēs. Un es ceru, ka mums drīz būs 18. dalībniece," norāda Reglings.
Taču arī pēc tam būs vajadzīgs laiks, lai ratificēšanas procesu pilnībā pabeigtu un paredzams, ka viss process varētu noslēgties martā.
Esot eirozonas dalībvalstij Latvijai automātiski būs jāpievienojas arī topošajai banku savienībai, kas paredz veidot fondu banku aizsardzībai. Par tā tapšanu vēl notiek dalībvalstu sarunas. Tas ir vēl viens aizsargmūris, kura nolūks ir mainīt situāciju un novelt banku glābšanu no nodokļu maksātāju pleciem, veidojot drošības kasi, kurā iemaksā pašas bankas.
Latvijas finanšu ministram turpmāk regulāri būs jāpiedalās eirozonas sanāksmēs Briselē.
Un līdz ar pievienošanos eirozonai, Latvijas Banka kļūst par dalībnieci Eurosistēmā, ko veido Eiropas Centrālā Banka, kas tad arī turpmāk būs finanšu politikas noteicēja.
