Eiropas Zaļais kurss būs liels izaicinājums gan Latvijas uzņēmējiem, gan politiķiem

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas nozīmē, ka 9 gadu laikā ES valstīm jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu emisijas par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to izmaiņas gaidāmas klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politikā.

Uzņēmējus satrauc, ka Latvijā katra ministrija atbild par savu jomu un trūkst viena atbildīgā, kas koordinēs sarežģīto procesu – Eiropas Zaļā kursa ieviešanu.

Lauksaimnieku saražotā produkcija kļūs dārgāka

„Eiropas Zaļais kurss uzlabos ES iedzīvotāju un nākamo paaudžu veselību, nodrošinot tīru gaisu un ūdeni, veselīgu augsni un bioloģisko daudzveidību, veselīgu un cenu ziņā pieejamu pārtiku” – tas ir citāts no Eiropas Komisijas (EK) mājaslapas. ''Zemnieku saeimas'' valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka Zaļā kursa ieviešana lauksaimniecībā būs saistīta arī ar ražošanas samazināšanos.

”Zaļā kursa ietvaros paredzēti ierobežojumi, piemēram, mēslojuma mazināšana. Ja nav augu aizsardzības līdzekļu, tad augi slimo, daudz mazāka raža un daudz vairāk produktu aiziet bojā jau uzglabāšanas laikā, un tās nākotnes tendences tādas arī ir, ka saražotās produkcijas būs mazāk un tā būs dārgāka."

"Ja mēs gribam celt ražošanas standartus, ar to vienkārši ir jārēķinās. Tas ietver dažādas lietas – gan tehnika ir pamazām jānomaina, gan tehnoloģijas, ar ko mēs strādājam. Daļa saimniecību pāries uz tiešo sēju, bez aršanas tehnoloģijām. Daudz vairāk jāaudzē tauriņzieži."

"Latvijā tas ir liels izaicinājums, kur tos likt, jo mums ir maz dzīvnieku. Mēs varētu audzēt āboliņu, lucernu un tādējādi piesaistīt augsnei slāpekli, kas palīdzētu kompensēt to mēslojuma samazinājumu, bet mums lopu Latvijā ir maz, nav, kam to āboliņu izbarot. Varbūt mūsu nākotne ir zirņi un pupas, tad jāattīsta jauni produkti un jāiemācās izaudzēt šos kultūraugus.”

Neskaidrība par kūdras nozares nākotni

Izaicinājumu saistībā ar Zaļā kursa ieviešanu lauksaimniecībā ir gana daudz. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāsta, ka arī citu nozaru uzņēmējiem neskaidrību ir daudz un būtu labi, ja viena atbildīgā organizācija spētu apvienot visas šajā procesā iesaistītās ministrijas.

„Protams, ir diezgan liela neskaidrība visā, kas saistās ar zemes izmantošanu gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā, ir jātransformē šīs nozares.

Esam dzirdējuši arī ļoti radikālus viedokļus, ka atsevišķas nozares varētu tikt iznīcinātas, tā pati kūdras ražošana un tās izmantošana par kurināmo. Skaidrs, ka šī Zaļā kursa tēma skars ļoti plašu loku, sākot no transporta, turpinot ar enerģētiku, pavisam noteikti arī nodokļu politiku."

"Tur var būt gan pozitīvie ieguvumi kopējā Latvijas uzņēmējdarbības vidē, attīstot jaunus biznesa virzienus, bet tai pašā laikā, ja šī politika no valsts puses netiks koordinēta caurspīdīgi, saprotami un paredzami, tad mēs riskējam ar to, ka mums nāksies vienkārši tos ES klimata mērķus ķert. Un pēc tam tas nāks ar negatīviem atsitieniem pa mūsu ekonomiku, gan ceļot nodokļus, gan droši vien citos veidos."

"Tā kā ir ļoti svarīgi, lai Latvija kā valsts būtu ar skaidru redzējumu par to, kā mēs izmantosim šos piedāvātos instrumentus, kas nāks pakotnē ar kārtējām prasībām vides mērķu sasniegšanai, lai šis valsts kopējais virziens būtu skaidrs un arī loģisks no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa.”

Jāražo produkti ar augstāku pievienoto vērtību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis stāsta, ka šobrīd izveidota ministriju koordinācija darba grupa un tiks veidota arī nozaru ekspertu darba grupa.

„Transports, lauksaimniecība un enerģētika, kur ir lielākie izaicinājumi, ir katra atbildīgā ministrija. Mēs kā VARAM mēģinām visus savest kopā un skaidrot, kā tad ir jāvirzās. Ministrs plāno šogad izveidot arī nozaru ekspertu darba grupu, kurā pulcēt arī visas sabiedriskās organizācijas, lai zinātu, kas notiek nozarēs, kas ir aktuāls. Jau diezgan skaidri nospraustie mērķi un grafiks, kurā gadā kas notiks un, lai to sasniegtu, ir virkne mājasdarbu, kas katrai ministrijai jāpaveic.”

Lasmanis arī skaidro, kā Eiropas Zaļais kurss ietekmēs reģionu attīstību.

„No nākamā gada iedzīvotājiem būs pieejami daļēji subsidēti elektroauto, pašvaldībām būs pieejami risinājumi sava transporta tīkla uzlabošanai, elektroautomobiļus dodot prioritāti skolēnu pārvadājumiem. Tai skaitā reģionos būs pieejams finansējums uzņēmējiem, lai esošās ražotnes padarītu energoefektīvākas un radītu kādus jaunus produktus."

"No graudiem, rapša, koka vai kūdras Zaļā kursa ietvaros mēs gaidām, ka šie produkti transformēsies par augstākas pievienotās vērtības produktiem. Paradumu maiņa ir gana grūta, un tas ir kaut kādu neērtību kopums, kas, visticamāk, sagaida gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus, realizējot 10 gados Zaļā kursa uzdevumus.”

Eiropas Zaļo kursu finansēs no ES budžeta septiņiem gadiem, kā arī piešķirot vienu trešdaļu no 1,8 triljonus eiro lielajām investīcijām atveseļošanas plānā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt