Arvien skaidrākas kļūst topošā ekonomikas atveseļošanās fonda aprises. Lai gan formāls priekšlikums ir gaidāms tikai nākamnedēļ, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau ir izklāstījusi eiroparlamentāriešiem galvenās iezīmes.
Fondam būs trīs pīlāri, kas tuvāko pāris gadu laikā ļaus novirzīt līdzekļus dažādām intvestīciju programmām. Turklāt ar šo naudu ir iecerēts arī paātrināt ekonomikas modernizāciju. Proti, investīcijas būtu vēlams veikt digitālajās un zaļajās tehnoloģijās.
Tāpat Eiropas Savienībā tiks izveidota jauna veselības programma un palielināts finansējums zinātniskajai pētniecībai.
No fon der Leienas teiktā kļuva skaidrs, ka vairums līdzekļu būs domāti dienvidvalstīm.
„Vīruss katrā valstī ir viens un tas pats, tas ir tiesa. Bet spēja atbildēt un tikt galā ar šo satricinājumu pamatīgi atšķiras. Piemēram, mēs visi labi zinām, ka valstis un reģioni, kur dominē uz klientiem orientētie pakalpojumi, kā tūrisms un kultūra, ir cietuši krietni vairāk. Mums nav jāaizmirst arī par to, ka tiem, kas pirmie cieta, bieži vien šis trieciens bija vissmagākais,” norādīja fon der Leiena.
Tādēļ Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionam šobrīd ir svarīgi panākt, ka palīdzības kritēriji tiek noteikti tā, lai arī mūsu valstis saņemtu pienācīgu palīdzību.
To uzsvēra arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). Viņš piedalījās ceturtdien apstiprinātās rezolūcijas tapšanā par to, kas Eiropai būtu jādara, lai atgūtos no šīs krīzes.
„Tur ir, protams, minētas domas par to, ka tas ir vairāk skartajiem reģioniem. Bet tas nenozīmē, ka tas aizies [tikai] Spānijai, Itālijai, varbūt vēl kādai no dienvidvalstīm. Tās valstis, kas vairāk kontrolēja veselības jomu, līdz ar to, iespējams, pat vairāk traucēja savai ekonomikai, ka tās arī ir cietējas ne tikai pēc saslimušo un mirušo skaita. Tā kā šeit ir kritēriju jautājums. Kā parasti, velns ir detaļās.
Un es ļoti domāju, ka šī rezolūcija galīgi nenoliedz mums iespēju panākt adekvātu atbalstu arī no atjaunošanas fonda,” skaidroja Zīle.
Vairums eiroparlamentāriešu uzskata, ka Eiropas valstīm kopumā būs nepieciešami aptuveni divi triljoni eiro, lai pārvarētu krīzi. Deputāti uzskata, ka atveseļošanās pasākumiem ir jābūt vērienīgiem. Turklāt nauda būtu jāpiešķir papildus, nevis jāņem no citām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta programmām. Parlamenta vairākums arī uzstāj, ka nauda pārsvarā būtu jāpiešķir kā dotācijas, nevis kā aizdevumi.
Ekonomikas atgūšanās plānus piektdienas pēcpusdienā apsprieda arī bloka finanšu ministri. Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs ir diezgan optimistisks par līdzšinējām diskusijām.
„Fonda līdzekļus vajadzētu spēt ātri likt lietā, kā arī novirzīt tos sektoriem un reģioniem, kas ir vissmagāk cietuši. Tajā pašā laikā mums ir jānodrošina, ka tiek stiprināts mūsu ekonomiku izaugsmes potenciāls un konkurētspēja. Ir jābūt spēcīgam uzsvaram uz zaļajām investīcijām un digitalizāciju. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā. Tomēr ir arī ziņas, kas vieš cerību: Eiropa spēj vienoti rīkoties, lai veiksmīgi pārvarētu Covid-19 krīzi. Mēs pieņemam ātrus un kopīgus lēmumus, lai attaisnotu mums uzlikto atbildību visu Eiropas pilsoņu un dalībvalstu priekšā,” uzsvēra Šolcs.
Amatpersonas turpina uzstāt, ka viens no galvenajiem ekonomikas atveseļošanās fonda mērķiem ir nodrošināt līdzsvarotu atkopšanos no krīzes visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr ir skaidrs, ka par to vēl ir aktīvi jācīnās. Tāpat tiek plānots arī izveidot īpašu mehānismu, kas palīdzētu tādām salīdzinoši mazāk turīgām valstīm kā Latvija dāsnāk atbalstīt savus grūtībās nonākušos uzņēmumus.
