Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraucis piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.
"Gazprom" piegāžu uz Poliju un Bulgāriju apturēšana izraisīja tūlītēju gāzes cenu kāpumu tirgū, pat par 20%, ziņo "Financial Times".
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka "Gazprom" paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums.
It comes as no surprise that the Kremlin uses fossil fuels to blackmail us.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) April 27, 2022
This is something the @EU_Commission has been preparing for, with Member States and international partners.
Our response will be immediate, united and coordinated.
https://t.co/hUc7DzGfd5
Fon der Leiena sacīja, ka Polija un Bulgārija ir jau saņēmušas gāzes piegādes no citām ES valstīm un ka bloks ir izrādījis "milzīgu solidaritāti". Risinājumi ir: Eiropai ir līgums par papildu sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, bet ilgtermiņa risinājums būs pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem. Detalizētāks plāns būs zināms maija vidū.
"Katrs eiro, ko ieguldām atjaunojamos resursos un energoefektivitātē, ir pirmā iemaksa par mūsu turpmāko enerģētisko neatkarību.
Šis agresīvais solis no Krievijas ir vēl viens ļoti skaudrs atgādinājums, ka mums ir jāsadarbojas ar uzticamiem partneriem un jāveido sava enerģētiskā neatkarība," uzsver EK prezidente.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs gan noraidījis pārmetumus, ka Krievija izmanto gāzes piegādes kā ieroci, lai šantažētu Eiropu.
“Tā nav šantāža. Krievija ir bijusi un paliek uzticams enerģijas piegādātājs saviem klientiem, un Krievija joprojām ir apņēmusies pildīt savas līgumsaistības. Nepieciešamību pēc šī jaunā maksāšanas veida izraisīja nepieredzēti nedraudzīgi soļi ekonomikā un finanšu sektorā, ko pret mums vērsa nedraudzīgas valstis,” apgalvo Putina režīma runasvīrs.
“Šo nepieciešamību noteica fakts, ka, kā zināms, ievērojama daļa mūsu rezervju tika bloķēta, vai citiem vārdiem sakot, nozagta. Līdz ar to nav runas par kādu šantāžu. Par visām jaunajām izmaiņām pircēji tika informēti jau iepriekš. Šai definīcijai – šantāža - kategoriski nepiekrītam.”
Polijas valsts enerģētikas kompānija pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.
Savukārt ”Gazprom” lēmumu Polija uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.
Kā atzinusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva, Polijai ir nepieciešamie gāzes krājumi un piegāžu avoti, kas aizsargā valsts drošību. Polijas krātuves ir piepildītas par 76% un gāzes trūkuma poļu mājās nebūšot.
Savukārt Bulgārija, kas 77% no tai nepieciešamās gāzes saņem no "Gazprom", meklē alternatīvus piegādes avotus un jau rīkojusi sarunas ar Grieķiju un Turciju, kā arī vēlas palielināt gāzes iepirkumus Azerbaidžānā. Patlaban gāzes patēriņam Bulgārijā neesot nepieciešami nekādi ierobežojoši pasākumi.
"Bulgārijas valdība tam ir gatava. Patērētājiem piegādātās gāzes apjoms nekādā veidā nesamazināsies. Enerģētikas ministrijai ir skaidrs rīcības plāns, tostarp plāns par alternatīviem avotiem. "Gazprom" piegāžu pārtraukšana ir līguma pārkāpums un šantāža," uzsver Bulgārijas premjers Kirils Petkovs.
Caur Bulgāriju iet caurļvads, kas piegādā Krievijas gāzi Serbijai un Ungārijai, bet bulgāri ir solījuši neradīt mākslīgus traucējumus savām kaimiņvalstīm.
