Vienošanās paredz, ka līdz gada beigām bloks pakāpeniski pārtrauks naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru, bet uz naftas piegādēm pa cauruļvadiem aizliegums neattieksies. Tomēr Polija un Vācija ir apsolījušas pakāpeniski atteikties arī no naftas importa pa cauruļvadiem.
"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
EK bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija, kas no Krievijas importē 60% naftas.
Mišels norādīja: "Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES – tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu."
Tonight #EUCO agreed a sixth package of sanctions.
— Charles Michel (@eucopresident) May 30, 2022
It will allow a ban on oil imports from #Russia.
The sanctions will immediately impact 75% of Russian oil imports. And by the end of the year, 90% of the Russian oil imported in Europe will be banned. pic.twitter.com/uVoVI519v8
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sociālajā vietnē "Twitter" paziņojis, ka daļējs naftas embargo "ir būtisks solis, lai ierobežotu Krievijas kara mašinērijas finansēšanu". Viņš arī piebilda, ka ES nedrīkst apstāties un ir jāturpina darbs pie jaunām sankcijām pret Krieviju.
Ne tikai daļējs naftas embargo
Sestā sankciju pakete, par kuru panākta vienošanās samitā, paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku "Sberbank" no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizācijas, kā arī noteikt sankcijas personām, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā, sociālajā tīklā "Twitter" atzīmēja Eiropadomes prezidents Mišels.
Samitā arī nolemts piešķirt Ukrainai 9 miljardus eiro neatliekamām finansiālām vajadzībām.
Iecerēts, ka šie līdzekļi cita starpā tiks izmantoti, lai maksātu algas valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī nodrošinātu skolu un slimnīcu darbību.
Lēmumi par jaunām sankcijām prasa daudz laika, jo tie skar ne vien Krieviju, bet arī pašus.
Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio akcentēja, ka lēmumi par jaunām sankcijām prasa daudz laika, jo tie skar ne vien Krieviju un tās ekonomiku, bet arī ES valstu ekonomiku. Tomēr viņa uzskata, ka vienošanās par sesto sankciju paketi parāda Eiropas valstu izpratni par kopīgām vērtībām.
Tāpat Kalniņa-Lukaševica atzina, ka šis solis bijis svarīgs, jo ES līderi pieņēmuši lēmumus, par kuriem martā vēl neviens nerunāja un necerēja.
Otrdien Beļģijas galvaspilsētā Briselē turpināsies ES valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā pārrunās aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, lems par turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, arī ES aizsardzības spēju stiprināšanu, enerģētiskās neatkarības palielināšanu, kā arī globālās pārtikas nodrošināšanas jautājumiem.
KONTEKSTS:
Aizritējis jau gandrīz mēnesis kopš Eiropas Komisijas piedāvājuma sestajai sankciju paketei, kas paredz arī Krievijas naftas embargo. Tomēr dalībvalstis ilgi nespēja vienoties, jo visvairāk pret to iebilst Ungārija.
Maija izskaņā Briselē tiekas visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, ieskaitot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.
