Tāpat Brisele plāno stiprināt atbalstu dažādiem Āfrikas un Tuvo Austrumu reģioniem, lai cīnītos ar cēloņiem, kas mudina cilvēkus doties uz Eiropu, kā arī veicināt ātrāku iebraucēju integrāciju.
Atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur pastāv tā sauktā Zaļās kartes sistēma, kas nodrošina plašas legālas imigrācijas iespējas ārvalstu pilsoņiem, Eiropas Savienībā (ES) līdzīga sistēma darbojas vien daļēji.
Zilā karte, kuras nosaukums ir cēlies no Eiropas Savienības (ES) karoga krāsas, pastāv kopš 2009. gada. Tomēr nepievilcīgu nosacījumu un citu birokrātisko šķēršļu dēļ tā tiek maz izmantota. Visplašāk to izmanto Vācija. Savukārt vairums pārējo valstu turpina pašas noteikt, uz kādiem nosacījumiem un vai vispār tās ir gatavas uzņemt izglītotus cilvēkus no citiem pasaules reģioniem.
Tagad EK piedāvā mainīt noteikumus, uz kādiem ir iespējams izmantot Zilo karti, paziņoja migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls.
"Mēs sastopamies ar aizvien lielāku speciālistu trūkumu tādās jomās kā veselības aprūpe un informācijas tehnoloģijas.
Pat ja mēs iedosim augstāku kvalifikāciju visiem esošajiem darbiniekiem, kas paņem laiku, mums tik un tā nepietiks cilvēku, lai apmierināt visas vajadzības.
Tajā pat laikā mūs darbaspēks sarūk un noveco. Tuvāko 20 gadu laikā darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par aptuveni 20 miljoniem. Tomēr Eiropas Savienība nav pietiekami pievilcīga izglītotiem ārvalstu darbiniekiem, jo viņi lielākoties izvēlas doties citur," teica Avramopuls.
Brisele cer, ka jaunie noteikumi atvieglos talantīgu un augsti kvalificētu darbinieku piesaisti no visas pasaules, kuru pašreiz trūkst Eiropas ekonomikās. Tomēr valstis joprojām varēs patstāvīgi noteikt, cik daudz cilvēku tās vēlas uzņemt. Arī visiem bēgļiem, kuri ir spējuši iegūt šādu statusu, būs tiesības pieteikties Zilajai kartei.
Tāpat Eiropas Komisija turpmāk vēlas piedāvāt valstīm palīdzību patvēruma meklētāju un citu iebraucēju integrācijai. Tādēļ ir izstrādāts īpašs pasākumu plāns ar līdzekļiem dažādām izglītības un sociālās iekļaušanas programmām, sacīja Avramopuls.
"Pēc iespējas ātrāka to ārvalstu pilsoņu integrācija, kuri ir ieradušies Eiropā uz palikšanu, ir ekonomiski izdevīga mums visiem.
Un te runa nav par palīdzības sniegšanu vājiem iedzīvotāju slāņiem, bet gan par iebraucēju un Eiropas stiprināšanu. Citādi nepietiekamās integrācijas cena būs krietni augstāka, nekā pašreiz nepieciešamie ieguldījumi," norādīja Avramopuls.
Visbeidzot Brisele vēlas pastiprināt sadarbību ar valstīm, no vai caur kurām uz Eiropu dodas vairums imigrantu. Ar katru valsti tikšot izveidots īpašs sadarbības modelis ar mērķi sniegt palīdzību tieši tur, kur tas ir nepieciešams. Viens no galvenajiem atbalsta priekšnosacījumiem būs arī šo valstu gatavība uzņemt savus pilsoņus, kas ir izraidīti no Eiropas, jo nekvalificējas bēgļa vai patvēruma meklētāja statusam. Pašlaik daudzas Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstis savus pilsoņus nelabprāt grib redzēt atgriežamies.
Tāpat tiek plānots radīt arī īpašu fondu, kas investētu projektos Āfrikā un citviet ar mērķi mazināt iemeslus, kas mudina cilvēkus pamest mājas un doties uz Eiropu. Uz šādu iniciatīvu jau ilgstoši ir uzstājusi, piemēram, Itālijas valdība, kas pirmā saskaras ar iebraucējiem no Āfrikas.
Tiek solīts, ka šie projekti būs ļoti konkrēti un taustāmi. Tomēr skeptiķi līdz šim ir norādījuši, ka paredzētais finansējums ir pārāk mazs, lai spētu radīt kādas būtiskas pārmaiņas.
