Pārmērīga birokrātija, sarežģīta un neefektīva kontroles sistēma – šādi secinājumi par līdzšinējo ES lauksaimniecības politiku sekmējuši to, ka nākamajā periodā Eiropas Komisija (EK) dalībvalstīm sola krietni brīvākas rokas, bet prasīs arī daudz lielāku pašdisciplīnu.
"Mēs uzstādīsim mērķus un virzienus, bet kā to sasniegt – mēs to atļausim dalībvalstīm pašām nolemt," paziņoja EK pārstāve Kristīne Bori.
Tas nozīmē, ka Briselē vairs nelems, cik platus grāvjus Latvijas lauksaimniekiem rakt vai kādu mēslojumu izmantot.
To noteiks katras dalībvalsts Zemkopības ministrija (ZM) pati, un no tām tad EK arī prasīs atbildību par uzstādīto mērķu sasniegšanu. Viens no tiem – kopējo līdzekļu vienmērīgāks sadalījums.
"80% finansējuma saņem aptuveni 20% fermu, vienkāršiem vārdiem – lielās saimniecības nosmeļ lielāko daļu pieejamās aploksnes," sacīja EK pārstāve.
Tas novedis pie lēmuma noteikt tiešmaksājumu griestus – 100 000 eiro uz vienu saimniecību. Tieši šis EK pārstāvju paziņojums visvairāk sašūpoja nozares pārstāvjus.
"Mēs Latvijā esam mēģinājuši palielināt saimniecības, investēt, lai varētu sasniegt Eiropas līmeni un konkurēt ar Eiropas saimniecībām un tajā pašā laikā paziņojums par griestiem ir sitiens zem jostas vietas. Tāpat ir kredīti, cilvēki rēķinājās, ka būs platībmaksājumi," atzina “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.
"Vai ir plānots veikt kādu ietekmes novērtējumu šādam lēmumam, jo šāds lēmums, ja viņš tāds tiktu pieņemts, ne tikai Latvijā, bet rindā valstu ļoti būtiski ietekmēs lauksaimniecisko ražošanu," sprieda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Izskanēja arī bažas, ka šāda sistēma veicinās mākslīgu mazo saimniecību veidošanos. Tomēr EK par šo ir strikts viedoklis.
"Mēs nevaram pamatot, kādēļ lai šis maksājums, kas kādam nodrošina reālus ienākumus, būtu tik augsts," teica EK pārstāvis Imans Būts.
Šis EK redzējums gan pagaidām ir tikai projekta līmenī, galīgi ne akmenī cirsts. Vēl vismaz gadu to apspriedīs vispirms katrā ES dalībvalstī individuāli un pēc tam arī EK, un jau tagad ir skaidrs, ka arī Latvijai būs būtiski iebildumi.
"Es domāju, mums būs ļoti daudzos jautājumos viedoklis, stingrs viedoklis, atšķirīgs viedoklis. Noteikti jautājums, par ko mēs runāsim līdz pēdējam, līdz nakts sarunām, būs budžets.
Mēs esam ļoti noraizējušies par to, ka mums lauku attīstības finansējums ir samazināts par 15%, jau iepriekšējā periodā mums finansējumu samazināja par 9%,"
sacīja ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Naudas izteiksmē Latvijas lauku attīstībai domātais ES finansējums nākamajā periodā samazināsies par nepilniem 150 miljoniem. Tiesa, fakts, ka Latvijas lauksaimnieki saņem teju vismazākos tiešmaksājumus visā ES, ļāvis mums ierindoties starp tām vien pāris valstīm, kuras nākamajos septiņos gados tiešmaksājumos saņems vairāk nekā iepriekšējā periodā. Pieaugums uz hektāru gan būs vien eiro gadā. Bet tas nozīmē, ka kopumā Latvija nākamajā periodā no Eiropas saņems par 360 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš, lai arī kopējais savienības lauksaimniecības budžets saruks. Viens no iemesliem - Lielbritānijas izstāšanās no ES.
"Mēs mēģinām aizpildīt šo iztrūkumu, ko radīja "Brexit", gan samazinot tēriņus, gan arī prasot dalībvalstīm lielākas iemaksas.
Tā ka varat iedomāties, ka lielākie maksātāji skaļi protestē, jo nevēlas maksāt vēl vairāk," teica EK pārstāvis Būts.
Tas nozīmē vēl garas un smagas sarunas, un pagaidām nav zināms, kādā virzienā varētu mainīties Latvijas pozīcija.
No EK izskanēja arī norāde, ka lauksaimniekiem vajadzētu vairāk vērtēt ar laikapstākļiem saistītos riskus, lai par lietavu vai sausuma nodarītiem postījumiem nebūtu jāprasa kompensācijas.
