Lai arī daudzi politiķi centās akcentēt, cik būtiskas ir vienošanās, ko izdevies panākt, noslēpt domstarpības par gāzes cenu griestiem vai tirgus korekcijas mehānismu, kā tas oficiāli tiek dēvēts, nebija iespējams.
Eiropas dienvidu valstis vēlas, lai griesti būtu krietni zemāki un mainītos atkarībā no tā, kāda situācija ir citos pasaules tirgos. Tādēļ Grieķijas enerģētikas un vides ministrs Konstantīns Skreks aicināja pārskatīt Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas tika prezentēts otrdien.
"Pašreizējās milzīgās cenas nekādi nav pamatotas. Nav nekāda pamata, lai Eiropa maksātu divas vai trīs reizes vairāk nekā jebkurš cits pasaules reģions.
Katru reizi, kad mēs nākam ar vienu vai otru paziņojumu, cenas tirgū te ceļas, te krīt. Tas apliecina, ka tirgus nestrādā. Tieši tādēļ mums ir jāsper izšķirīgi soļi."
Turpretī Vācija un Nīderlande uzskata, ka nekādi griesti vispār nebūtu vajadzīgi. Šīs valstis uzskata, ka jebkāda mākslīga cenu noteikšana var apdraudēt piegāžu drošību. Vienkārši sakot, gāze aizplūdīs uz tiem reģioniem, kur maksās vairāk.
Nākamā ministru sanāksme ir paredzēta pēc aptuveni divarpus nedēļām. Līdz tam brīdim politiķi mēģinās rast kompromisu.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija piedāvā noteikt cenas griestus Krievijas gāzei. Šāds solis ļautu ierobežot Krievijas peļņu un līdz ar to arī spēju turpināt finansēt karu Ukrainā.
Eiropas Savienības plāns arīdzan paredz līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%.
