Vienošanās tika parakstīta Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, un tā paredz, ka Izraēlā iegūto dabasgāzi pa cauruļvadu transportēs uz termināli Ēģiptē, tur to sašķidrinās un ar kuģiem nogādās Eiropā.
ES arī palīdzēs abām valstīm palielināt šī resursa ieguvi to teritoriālajos ūdeņos. Konkrēti piegāžu apjomi pagaidām netiek minēti, un atradnes Izraēlā pagaidām nevar pat daļēji nodrošināt bloka vajadzības. Taču nākotnē ieguves apjomi varētu būtiski pieaugt, un līgumam ir arī stratēģiska nozīme. Par to liecināja Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienas piedalīšanās ceremonijā.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas iebrukuma laikā tiek meklēti jauni uzticami piegādātāji, un pateicās abām valstīm. Savukārt Izraēlas enerģētikas ministre Karina Elharara norādīja, ka šajā brīdī tiek veidota vēsture, un Ēģipte un Izraēla kopīgi apņēmās dalīties ar dabasgāzi un piegādāt to draugiem Eiropā.
KONTEKSTS:
EK prezidente Urzula fon der Leiena maija vidū paziņoja, ka ES līdz 2030. gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa. Aptuveni 75 miljardi eiro plānoti dotācijām un aptuveni 225 miljardi eiro aizdevumiem. Tas tostarp ietvers finansējumu 10 miljardu eiro apmērā trūkstošajiem gāzes un sašķidrinātās gāzes cauruļvadu posmiem.
Plāns paredz arī, ka līdz 2030. gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%. Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstiprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.
