Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Krievijā pasliktinās epidemioloģiskā situācija

Panorāma

Panorāma

Eiropa vēlas uzlabot strādājošo darba drošību

Eiropas Savienībā vēlas uzlabot strādājošo darba drošību

Lai gan pēdējās desmitgadēs, uzlabojoties darba drošībai, Eiropā ir ievērojami samazinājies nāves gadījumu skaits no darbā gūtajām traumām, tomēr katru gadu joprojām dzīvību zaudē ap 3300 strādājošo un 3 miljoni gūst darba traumas. Daudzi mirst no slimībām, kas saistītas ar darbu, tai skaitā tie, kas strādājuši ar azbestu un svinu. Eiropas ekonomikai cenšoties kļūt zaļākai, rodas arvien jauni izaicinājumi darba drošībai un arodveselībai.

Katru gadu Eiropā no slimībām, kas saistītas ar darbu un darba traumām, mirst ap 200 tūkstoš cilvēku – tas ir kā visi Daugavpils, Liepājas un Jelgavas iedzīvotāji kopā.

Ar darbu saistīto nāves gadījumu cēlonis visbiežāk ir vēzis (52%) un, piemēram, plaušu vēzi visbiežāk izraisa darbs ar azbestu.  Vēzim seko asinsvadu sistēmas slimības – tās izraisījušas 24% nāves gadījumu. Traumas un nelaimes gadījumi veido salīdzinoši nelielu proporciju.

Šīs zaudētās dzīvības Eiropas Savienības (ES) ekonomikai izmaksā vairāk nekā 3,3% no iekšzemes kopprodukta gadā.

Taču nav runa tikai par strādājošo fizisko veselību. Arī strādājošo garīgā veselība, kas Covid-19 pandēmijas laikā ir pasliktinājusies, nelabvēlīgi ietekmē ekonomiku.

"Pat pirms pandēmijas garīgā veselības problēmas bija 48 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā. Puse no strādājošajiem uzskata stresu darbā par ierastu. Stress atbildīgs par pusi no visām zaudētajām darba dienām," stāstīja ES darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits.

Tāpēc Eiropas Komisija atjauno darba drošības un veselības aizsardzības noteikumus. Šī jaunā stratēģija ir vērsta uz trim mērķiem: pirmkārt, uz pārmaiņu pārvaldību, ko rada zaļās, digitālās un demogrāfiskās izmaiņas, kā arī izmaiņas tradicionālajā darba vidē, kas jo īpaši uzskatāmi notika pandēmijas laikā. Otrkārt,  uzlabot nelaimes gadījumu un slimību novēršanu, un, treškārt, palielinot gatavību iespējamām nākotnes krīzēm.

"Mēs gribam modernizēt mūsu noteikumus, lai ietvertu ekonomikas digitalizāciju, ierobežot azbestu un svinu, un nākt klājā ar Eiropas iniciatīvu garīgai veselībai darbā," teica EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Tagad visām dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem arī būs atbilstoši jāatjauno savi nacionālie darba drošības un arodveselības plāni. 

Komisija uzsvēra, ka darba drošība un strādājošo aizsardzība ir īpaši būtiska, domājot par ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas. Piemēram, kopš 2005. gada Eiropā aizliegts izmantot azbestu, taču ēku renovācija, kas jaunajā Eiropas ekonomijas atveseļošanas plānā ieņem svarīgu lomu, nozīmē, ka veco ēku pārbūvē strādnieki ar azbestu saskarsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt